2. Laiku 5 LG8

1. Un Salamans nonesa visas sava tēva Dāvida svētītās lietas un sudrabu un zeltu un visus traukus un nolika pie Dieva nama mantām.

2. Tad Salamans sapulcināja Israēla vecajus un visu cilšu priekšniekus, tēvu namu virsniekus starp Israēla bērniem, uz Jeruzālemi, Tā Kunga derības šķirstu uz augšu nest no Dāvida pilsētas, tā ir Ciāna.

3. Un visi Israēla vīri sapulcējās pie ķēniņa svētkos. Tas bija septītais mēnesis.

4. Un visi Israēla vecaji atnāca, un Levīti pacēla šķirstu.

5. Un šķirstu un saiešanas telti tie uznesa augšā līdz ar visām svētām lietām, kas bija teltī, tās priesteri un Levīti uznesa augšā.

6. Bet ķēniņš Salamans un visa Israēla draudze, kas pie viņa bija sapulcējusies šķirsta priekšā, upurēja avis un vēršus, ko liela pulka dēļ nevarēja ne skaitīt, ne rēķināt.

7. Un priesteri nesa Tā Kunga derības šķirstu savā vietā, nama iekšnamā, vissvētākā vietā apakš ķerubru spārniem.

8. Un tie ķerubi izplēta savus spārnus pār tā šķirsta vietu, un tie ķerubi apklāja to šķirstu un viņa kārtis no virsas.

9. Un nesamās kārtis bija tik garas, ka kāršu gali no šķirsta bija redzami vissvētās vietas priekšā, bet ārpusē tie nebija redzami; un tas tur bija līdz šo dienu.

10. Šķirstā nekā nebija iekšā kā vien divi galdi, ko Mozus Horebā bija ielicis, kad Tas Kungs derību derēja ar Israēla bērniem, kad tie bija izgājuši no Ēģiptes zemes.

11. Un notikās, kad priesteri no svētās vietas izgāja, jo visi priesteri, kas atradās, bija svētījušies, tā ka tās kārtas netapa turētas,

12. Un Levīti ar visiem tiem, kas bija apakš Asafa un Hemana un Jedutuna un viņu bērniem un brāļiem, ar linu drēbēm apģērbti, ar pulkstenīšiem un somastabulēm un koklēm, stāvēja pret altāra rīta pusi, un ar tiem kādi simts un divdesmit priesteri, kas pūta ar taurēm;

13. Un tie vienā skaņā pūta un dziedāja, tā ka bija viena vienīga balss, kas To Kungu teica un slavēja; - kad tie nu balsi pacēla ar taurēm un pulkstenīšiem un citiem spēlējamiem rīkiem, To Kungu slavēt, ka Viņš labs un Viņa žēlastība paliek mūžīgi, - tad nams, Tā Kunga nams, piepildījās ar mākoni,

14. Ka priesteri nevarēja stāvēt mākoņa dēļ nedz kalpot, jo Tā Kunga godība bija piepildījusi Dieva namu.