2. Laiku 7 LTV1965
1. Kad nu Salamans bija pabeidzis savu lūgšanu, tad uguns nonāca no debesīm un aprija dedzināmos upurus un kaujamos upurus, un tā Kunga godība piepildīja to namu
2. Tā, ka priesteņ nevarēja ieiet tā Kunga namā, jo tā Kunga godība piepildīja tā Kunga namu.
3. Un kad visi Israēla bērni redzēja uguni nonākam un tā Kunga godību izplešamies pār svētnīcu, tad vini nometās ar savu seju pie zemes, uz akmens klāsta vini nolieca savu vaigu un pielūdza un teica to Kungu, ka Viņš ir labs un ka Viņa žēlastība paliek mūžīgi.
4. Un ķēniņš un visa tauta ziedoja kaujamos upurus tā Kunga priekšā.
5. Un ķēniņš Salamans vēltīja kā kaujamos upurus divdesmit divi tūksto-šus vēršu un simts divdesmit tūkstošus sīklopu; tā ķēniņš un visa tauta iesvētīja Dieva namu.
6. Un priesteri godam veica savus pienākumus un tāpat ari Ievīti ar Dieva dziesmu pavadāmiem mūzikas instrumenticm, ko ķēniņš Dāvids bija licis pataisīt, lai ar Dāvida dziesmu palīdzību paustu slavu tam Kungam līdz ar lūgumu, kaut Viņa žēlastība paliktu mūžīgi, un priesteri tiem pretī pūta taures, un viss Israēls stāvēja, piecēlies kājās.
7. Tad arī Salamans iesvētīja priekšpagalma vidējo daļu, kas atradās tā Kunga nama priekšā, jo tur viņš sagatavoja dedzināmos upurus un labprātīgo dāvanu upuru taukus, tāpēc ka vara dedzināmo upuru altāris, ko Salamans bija uztaisījis, nespēja uzņemt ne dedzināmos upupus, ne ēdamos upupus, nedz arī tauku gabalus no labprātīgiem kaujamiem upuriem.
8. Un Salamans šinī laikā rīkoja svētkus septiņas dienas, un viss Israēls līdz ar viņu varen lielā svētku draudzē, kas bija kopā sanākusi no Hamatas pievārtes līdz Ēģiptes upei.
9. Bet astotajā dienā viņi turēja svētku sapulci, jo altāra iesvētīšanu viņi bija svinējuši septiņas dienas, un svētki arī ilga septiņas dienas.
10. Bet divdesmit trešajā dienā septītajā mēnesī viņš atlaida tautu uz savām mājām. Visi bija priecīgi un labā omā to labumu dēļ, ar ko tas Kungs bija svētījis ir Dāvidu, ir Salamanu, ir savu tautu—Israēlu.
11. Kad nu Salamans pabeidza tā Kunga namu un ķēniņa namu un bija arī sagādājis visu, kas bija Salamanam ienācis prātā, vai nu tā Kunga nama, vai ķēniņa nama vajadzībām, un kad tas viņam laimīgi bija paveicies,
12. Tad tas Kungs parādījās Sala-manam naktī sapnī un viņam sacīja: „Es esmu uzklausījis tavu lūgšanu, un šo vietu esmu Sev izraudzījis par upura namu.
13. Redzi, kad Es aizslēgšu debesis, ka lietus nelīs, vai kad Es pavēlēšu siseņiem, lai viņi noēd zemi, vai—ja Es sūtīšu mēri savai tautai,
14. Un mana tauta, kas ir pēc mana vārda nosaukta, tad pazemosies un pielūgs, un meklēs manu vaigu, un atgriezīsies no saviem ļaunajiem ceļiem, tad Es viņus no debesim uzklausīšu un piedošu viņu grēkus un dziedināšu viņu zemi.
15. Tad nu tagad manas acis būs atvērtas, un manām ausīm labpatiks dzirdēt šinī vietā izteiktās lūgšanas,
16. Jo Es esmu izraudzījis šo namu un esmu to darījis svētu, lai tur mūžīgi mistu mans vārds un manas acis un mana sirds būtu tur vienmēr.
17. Un nu, ja tu staigāsi manā priekšā, gluži kā tavs tēvs Dāvids ir staigājis, un pildīsi visu tā, kā Es esmu tev pavēlējis, un ievērosi manus nolikumus un manas tiesas,
18. Tad Es nostiprināšu tavas ķēniņa valsts troni, kā. Es to esmu svinīgi apsolījis tavam tēvam Dāvidam, sacī-dams: Tev nekad netrūks vīru, kas valdīs pār Israēlu!
19. Bet ja jūs no Manis novērsīsities un atstāsit manus likumus un manus baušļus, ko Es esmu jums devis, un iesit un kalposit citiem dieviem, to priekšā ar vaigu pie zemes mezdamies,
20. Tad Es iznīdēšu Israēla bērnus no manas zemes, kuru Es tiem esmu devis, un no šī nama, kuru Es biju svētījis savam vārdam, un Es viņus aizsūtīšu prom no sava vaiga, un Es tos darīšu par nievājumu parunu un par dzēlīgu piezīmju priekšmetu visu tautu starpā.
21. Bet par šo namu, kurš bija tik izcili augsts ikkatram, kas tikai tam reiz gājis garām, par to izbīsies un sacīs: Kāpēc gan tas Kungs ir šādā kārtā kā tc izrīkojies ar šo zemi un šo namu?
22. Un tad atbildēs: Par sodu tāpēc, ka viņi atstājuši to Kungu, savu tēvu Dievu, kas viņus izveda no Ēģiptes zemes, un ir cieši pakļāvušies citiem dieviem un to priekšā metušies ar savu vaigu pie zemes un tiem kalpojuši, —tādēļ Viņš ir pār tiem licis nākt visai šai nelaimei!“