2. Laiku 7 NLB
1. Kad Sālamans beidza lūgt, no debesīm krita uguns un aprija sadedzināmo upuri. Tad Kunga godība piepildīja namu,
2. un priesteri nespēja ieiet Kunga namā, jo to piepildīja Kunga godība!
3. Visi Israēla dēli redzēja krītošo uguni un Kunga godību, kas apņēma namu, un viņi noliecās ar seju pie zemes uz akmens grīdas, un tie slavēja Kungu un viņam pateicās: “Viņš ir labs, viņa žēlastība ir mūžīga!”
4. Gan ķēniņš, gan visi ļaudis Kunga priekšā upurēja kaujamos upurus.
5. Ķēniņš Sālamans upurēja divdesmit divus tūkstošus liellopu un simts divdesmit tūkstošus sīklopu. Ķēniņš un visi ļaudis iesvētīja Dieva namu.
6. Savās vietās stāvēja priesteri un levīti ar mūzikas instrumentiem, ko bija darinājis ķēniņš Dāvids, lai pateiktos Kungam ar Dāvida slavas vārdiem: viņa žēlastība ir mūžīga! Priesteri ar taurēm stāvēja iepretī – tur stāvēja viss Israēls.
7. Sālamans iesvētīja iekšējo pagalmu, kas Kunga nama priekšā, – viņš tur pienesa sadedzināmo upuri un miera upura taukus, jo Sālamana darinātais vara altāris bija par mazu sadedzināmajam upurim, labības dāvanai un upura taukiem.
8. Toreiz Sālamans rīkoja svētkus septiņas dienas, un viss Israēls no Hamātas līdz Ēģiptes upei bija kopā ar viņu, varen liela sapulce!
9. Astotajā dienā viņiem bija sapulce. Septiņas dienas viņi iesvētīja altāri, un septiņas dienas bija svētki.
10. Septītā mēneša divdesmit trešajā dienā viņš ļaudis atlaida mājās – tie bija līksmi un priecīgi par visu labo, ko Kungs darījis Dāvidam, Sālamanam un savai Israēla tautai!
11. Sālamans pabeidza celt Kunga namu un ķēniņa namu – viņš sekmīgi pabeidza visu, kas Sālamanam bija jādara Kunga namā un savā namā.
12. Tad naktī Kungs parādījās Sālamanam un sacīja: “Es dzirdēju tavu lūgšanu un izvēlējos šo vietu par upura namu!
13. Kad es aizvēršu debesis un nebūs lietus vai pavēlēšu siseņiem aprīt to, kas uz zemes, vai uzsūtīšu ļaudīm mēri
14. un mana tauta, kas saukta manā vārdā, zemosies un lūgs – meklēs mani un atgriezīsies no sava ļaunā ceļa –, tad es no debesīm uzklausīšu tos, piedošu viņu grēkus un dziedēšu viņu zemi!
15. Tātad pār šo vietu manas acis būs nomodā un manas ausis pievērstas lūgšanām.
16. Es esmu izvēlējies šo namu, lai mans vārds tur mājotu mūžīgi, – manas acis un sirds būs tur vienmēr!
17. Bet tu, ja tu rīkosies tāpat kā tavs tēvs Dāvids un darīsi visu, kā es tev pavēlēju, un turēsi manus likumus un tiesas,
18. tad es nostiprināšu tavu ķēniņa troni, kā apsolīju tavam tēvam Dāvidam, sacīdams: tev netrūks, kas valda Israēlā!
19. Bet, ja jūs novērsīsieties un atmetīsiet manus likumus un baušļus, kurus es jums devu, sekosiet un kalposiet citiem dieviem, tiem zemodamies,
20. tad es tos izraušu no savas zemes, kuru tiem devu, un atmetīšu šo namu, kuru svētīju savam vārdam, un tas kļūs par parunu un izsmieklu visām tautām!
21. Par šo augsto namu visi garāmgājēji šausmināsies un sacīs: kāpēc Kungs tā darīja šai zemei un šim namam?
22. Tad tiem atbildēs: tāpēc, ka tie atmetuši Kungu, savu Dievu, kurš viņus izveda no Ēģiptes zemes, un stipri pieķērušies citiem dieviem, zemojušies un kalpojuši tiem, – tāpēc viņš lika, lai pār tiem nāk viss šis ļaunums!”