2. Laiku 9 NLB
1. Šebas ķēniņiene dzirdēja par Sālamana slavu un ar ļoti lielu karavānu nāca pie Sālamana uz Jeruzālemi pārbaudīt viņu ar mīklām. Kamieļi nesa smaržas, daudz zelta un dārgakmeņu. Viņa runāja ar Sālamanu par visu, ko bija nodomājusi,
2. un Sālamans tai atbildēja, un nebija nekā, kas Sālamanam būtu apslēpts un ko viņš nevarētu atbildēt.
3. Kad Šebas ķēniņiene redzēja visu Sālamana gudrību un viņa uzcelto namu,
4. un ēdienu uz viņa galda, un viņa kalpu pulku, kā tie apkalpo un tērpti, un dzērienu devējus, un viņa sadedzināmo upuri, ko tas upurēja Kunga namā, – viņai aizrāvās elpa!
5. Un viņa sacīja ķēniņam: “Tas, ko es savā zemē esmu dzirdējusi par tevi un tavu gudrību, ir patiesība,
6. bet es neticēju valodām, līdz atnācu un ieraudzīju savām acīm. Redzi, tas, ko es līdz šim esmu dzirdējusi, nav pat puse no tā, ko var teikt par tavu gudrību un labumiem!
7. Svētīgi tavi vīri, svētīgi šie tavi kalpi, kas vienmēr stāv tavā priekšā un dzird tavu gudrību!
8. Slavēts lai Kungs, tavs Dievs, kam labs prāts uz tevi, kas iecēlis tevi Israēla tronī, jo tavs Dievs Israēlu mīl mūžīgi, – viņš tevi iecēlis spriest tiesu pēc taisnības!”
9. Un viņa ķēniņam deva simts divdesmit mēru zelta un ļoti daudz smaržu un dārgakmeņu – tādu smaržu, kādas Šebas ķēniņiene deva Sālamanam, vairs nav bijis!
10. Arī Hūrāma un Sālamana kalpi no Ofīras atveda zeltu, koraļļkoku un dārgakmeņus.
11. Ķēniņš taisīja koraļļkoka apmales Kunga namam un ķēniņa namam, kā arī liras un arfas dziedātājiem – Jūdas zemē tādas nekad agrāk nebija redzētas!
12. Ķēniņš Sālamans deva Šebas ķēniņienei visu, ko viņa vēlējās un lūdza, – vairāk par to, ko viņa bija devusi ķēniņam. Tad viņa kopā ar saviem kalpiem devās atpakaļ un gāja uz savu zemi.
13. Sālamanam ik gadu ienāca seši simti sešdesmit seši mēri zelta,
14. arī no tirgoņiem un lieltirdzniecības, un visiem Arābijas ķēniņiem un zemes pārvaldniekiem Sālamanam ienāca zelts un sudrabs.
15. Ķēniņš Sālamans darināja divi simti lielu vairogu no kalta zelta – katra vairoga kalšanai izlietoja seši simti gabalus zelta.
16. Darināja arī trīs simti mazu vairogu no kalta zelta – katru vairogu no trīs simti gabaliem zelta, un ķēniņš tos novietoja Lebanona koka namā.
17. Ķēniņš darināja lielu ziloņkaula troni un pārklāja to ar tīru zeltu.
18. Tronim bija seši pakāpieni un zelta kājsols, troņa sānos roku atbalsti, un blakus balstiem bija divas lauvas.
19. Malās uz katra pakāpiena bija lauvas – kopā divpadsmit. Tāds nekad nevienā valstī nebija darināts!
20. Visi ķēniņa Sālamana dzērienu trauki bija no zelta, visi trauki Lebanona koka namā bija no tīra zelta – sudraba nebija, jo Sālamana dienās to neturēja vērtē,
21. jo ķēniņa kuģi kopā ar Hūrāma kalpiem devās uz Taršīšu – reizi trijos gados Taršīšas kuģi veda zeltu, sudrabu, ziloņkaulu, mērkaķus un pāvus.
22. Ķēniņš Sālamans kļuva varenāks par visu zemju ķēniņiem – gan bagātībā, gan gudrībā!
23. Visi zemes ķēniņi vēlējās sastapt Sālamanu, lai dzirdētu viņa gudrību, ko Dievs viņam bija devis.
24. Viņi nāca katrs ar savu dāvanu – sudraba un zelta lietām, tērpiem, ieročiem un smaržām, zirgiem un mūļiem, un tā gadu no gada.
25. Sālamanam bija četri tūkstoši steliņģu zirgiem un ratiem un divpadsmit tūkstoši jātnieku. Tos viņš izvietoja kararatu pilsētās un pie sevis Jeruzālemē.
26. Viņš valdīja pār visām valstīm no Eifrātas un filistiešu zemes līdz Ēģiptes robežām.
27. Ķēniņš Jeruzālemē savāca tik daudz sudraba kā akmeņu un tik daudz ciedru kā mežavīģes ielejā!
28. Zirgus Sālamans ieveda gan no Ēģiptes, gan citām zemēm.
29. Un visi pārējie Sālamana darbi no pirmā līdz pēdējam – vai tad par tiem nav rakstījuši Laiku grāmatā pravietis Nātāns, Ahija no Šīlo un redzētājs Ido redzējumos par Jārobāmu, Nebāta dēlu!?
30. Ķēniņš Sālamans Jeruzālemē valdīja četrdesmit gadus pār visu Israēlu.
31. Sālamans apgūlās pie tēviem, un viņu apbedīja viņa tēva Dāvida pilsētā. Pēc tam sāka valdīt viņa dēls Rehabeāms.