2. Korintiešiem 1 LG8

1. Pāvils, caur Dieva prātu Jēzus Kristus apustulis, un brālis Timotejs, Dieva draudzei, kas ir Korintā, un visiem svētiem pa visu Ahaju:

2. Žēlastība lai ir jums un miers no Dieva, mūsu Tēva, un no Tā Kunga Jēzus Kristus.

3. Slavēts lai ir Dievs un mūsu Kunga Jēzus Kristus Tēvs, apžēlošanas Tēvs un visas iepriecināšanas Dievs, kas mūs iepriecina visās mūsu bēdās,

4. Ka mēs tos, kas ir visādās bēdās, varam iepriecināt ar iepriecināšanu, ar ko mēs paši no Dieva topam iepriecināti.

5. Jo, ka Kristus ciešanas pie mums vairojās, tāpat arī mūsu iepriecināšana caur Kristu vairojās.

6. Bet kad mēs topam apbēdināti, taču tas jums ir par iepriecināšanu un pestīšanu, kas spēcīga rādās to pašu bēdu paciešanā, ko arī mēs ciešam. Vai, kad mēs topam iepriecināti, tad tas jums ir par iepriecināšanu un pestīšanu. Un mūsu cerība par jums ir stipra.

7. To zinām, ka itin kā jums ir daļa pie ciešanas, tāpat arī pie iepriecināšanas.

8. Jo negribam jums slēpt, brāļi, savas bēdas, kas mums notikušas Āzijā, ka mēs pārlieku bijām apgrūtināti, vairāk nekā mēs spējām, tā ka jau vairs necerējām dzīvot.

9. Bet mēs paši pie sevis nopratām, ka mums bija jāmirst, lai nepaļaujamies uz sevi pašiem, bet uz Dievu, kas mirušos uzmodina;

10. Tas mūs no tādas nāves ir izrāvis un izrauj; uz Viņu ceram, ka Viņš mūs arī vēl izraus.

11. Arī caur jūsu palīdzību ar lūgšanām par mums, lai par to mums notikušo žēlastību arī notiek no daudz ļaudīm daudz pateicības par mums.

12. Jo šī ir mūsu slava, mūsu sirdsapziņas liecība, ka mēs iekš vientiesības un Dieva skaidrības, ne iekš miesīgas gudrības, bet iekš Dieva žēlastības esam turējušies pasaulē un visvairāk pie jums.

13. Jo mēs cita nekā jums nerakstām, kā vien, ko jūs lasāt, jeb arī saprotat; un es ceru, ka jūs arī līdz galam tās sapratīsiet:

14. Tā kā jūs kaut cik mūs jau esat sapratuši, ka mēs esam jūsu gods, itin kā arī jūs esat mūsu gods Tā Kunga Jēzus dienā.

15. Un tādā uzticībā es jau iepriekš gribēju pie jums nākt, ka jūs atkal dabūtu kādu žēlastību,

16. Un caur jums iet uz Maķedoniju un atkal no Maķedonijas nākt pie jums, un no jums pavadīts ceļā uz Jūdu zemi.

17. Vai tad nu to apņemdamies neapdomīgi esmu darījis? Jeb vai pēc miesas prāta to apņemos, ko apņemos, ka pie manis būtu “jā, jā” arī “nē, nē”?

18. Bet Dievs ir uzticīgs, ka mūsu vārdi uz jums nav bijuši jā un nē.

19. Jo Dieva Dēls, Jēzus Kristus, kas jūsu starpā caur mums ir sludināts, caur mani un Silvanu un Timoteju, nebija jā un nē, bet jā ir bijis iekš Viņa;

20. Jo cik ir Dieva apsolīšanu, tās ir iekš Viņa jā un iekš Viņa Āmen, Dievam par godu caur mums.

21. Bet Tas, kas mūs un jūs stiprina iekš Kristus, un kas mūs ir svaidījis, Tas ir Dievs;

22. Tas mūs arī ir apzīmogojis un devis Gara ķīlu mūsu sirdīs.

23. Bet es Dievu piesaucu par liecinieku savai dvēselei, ka es tādēļ vien vēl neesmu nācis uz Korintu, ka es jūs saudzētu.

24. Ne tā kā mēs valdām par jūsu ticību, bet mēs esam jūsu prieka palīgi; jo jūs stāvat ticībā.