2. Korintiešiem 10 LG8

1. Bet es, Pāvils, pats jūs lūdzu caur Kristus lēnprātību un laipnību, es, kas klāt būdams jūsu starpā gan esmu pazemīgs, bet no tālienes drošs pret jums,

2. Es lūdzos, ka man pie jums nākot nevajadzētu būt bargam ar to drošību, ar ko es domāju pret citiem turēties, kam šķiet, ka mēs tā kā pēc miesas dzīvojam.

3. Jo mēs miesā staigādami, tomēr pēc miesas necīnāmies;

4. Jo mūsu karošanas ieroči nav miesīgi, bet spēcīgi Dieva priekšā, nopostīt stiprumus.

5. Mēs izpostam padomus un visu, kas augsti ceļas pret Dieva atzīšanu, un savaldām visas domas, lai Kristum paklausa,

6. Un esam gatavi, atriebt ikvienu nepaklausību, kad jūsu paklausība būs tapusi pilnīga.

7. Vai jūs raugiet uz to, kas priekš acīm? Ja kāds no sevis paša tic, ka Kristum piederot, lai tas atkal pie sevis paša tā domā, ka, tā kā viņš pieder Kristum, tāpat arī mēs piederam Kristum.

8. Jo lai es arī vēl vairāk lielītos ar mūsu varu, ko Tas Kungs mums devis jums par uztaisīšanu un ne par postīšanu, taču es nepalikšu kaunā;

9. Lai mani netur par tādu, kas jūs gribētu baidīt caur vēstulēm.

10. Jo tie saka, ka vēstules gan ir svarīgas un stipras, bet cilvēks pats klāt būdams nespēcīgs un viņa valoda nievājama.

11. Tas tāds lai zina, kādi mēs no tālienes esam ar vārdiem vēstulēs, tādi pat mēs arī klāt būdami ar darbu.

12. Jo nedrīkstam pieskaitīties jeb sevi līdzināt tādiem, kas paši sevi uzteic; bet viņi paši pie sevis mērodamies un paši sevi ar sevi līdzinādami ir neprātīgi.

13. Bet mēs nelielīsimies pārlieku, bet pēc tā robežu mēra, ko Dievs mums ir nolicis, ka arī līdz pat jums esam nonākuši.

14. Ne tāpēc, ka mēs jūs nesasniedzam, tā kā līdz jums nebūtu nonākuši, jo mēs arī līdz jums esam nākuši ar Kristus evaņģēliju;

15. Ne pārlieku lielīdamies ar cita darbiem, bet cerēdami, ka jūsu ticībai augot mēs pie jums savās robežās jo vairāk augsim lielumā,

16. Tā ka mēs evaņģēliju varam pasludināt tiem, kas aiz jūsu robežām, un nelielīsimies ar to, kas svešā daļā jau pastrādāts.

17. Bet kas lielās, lai lielās ar To Kungu.

18. Jo ne tas, kas pats sevi uzteic, ir derīgs, bet ko Tas Kungs uzteic.