2. Korintiešiem 10 LTV1965

1. Bet es, Pāvils, jūs pamācu ar Kristus lēnprātību un laipnību, es, kas klāt būdams jūsu starpā gan esot pazemīgs, bet no tālienes pret jums rādot drosmi.

2. Es jūs lūdzu: ka man, pie jums nākot, nevajadzētu būt bargam ar tādu drosmi, ar kādu es gribu uzstāties pret dažiem, kas domā, ka mes dzīvojot pasaulīgi.

3. Mēs dzīvojam gan pasaulē, bet necīnāmies pasaulīgi.

4. Jo mūsu cīņas ieroči nav miesīgi, bet spēcīgi Dieva priekšā cietokšņu noārdīšanai.

5. Mēs apgāžam prātojumus un visas augstprātīgās iedomas, kas paceļas pret Dieva atziņu, un uzvaram visus prātus, lai tie ir Kristum paklausīgi,

6. Un esam gatavi nosodīt visu nepaklausību, kad jūsu paklausība būs tapusi pilnīga.

7. Vērojiet, ko jūs pie citiem redzat. Ja kāds ir sevī pārliecināts, ka viņš pieder Kristum, tad lai viņš apdomā, ka tā pat kā viņš, tā arī mēs piederam Kristum.

8. Ja es arī vēl vairāk lepotos ar tām pilnvarām, ko mums tas Kungs devis jūsu garīgai stiprināšanai un ne postīšanai, tad es tomēr nepaliktu kaunā,

9. Lai neizliktos, it kā es gribētu jūs iebaidīt ar vēstulēm.

10. Jo tie saka: viņa vēstules ir gan svarīgas un spēcīgas, bet viņš pats, per-sonīgi klāt būdams, ir nespēcīgs, un viņa runa ir nenozīmīga.

11. Kas tā saka, lai zina, ka mēs, kādi esam no tālienes savās vēstulēs vārdos, tādi paši esam arī klāt būdami savos darbos.

12. Jo mēs neuzdrošināmies sevi pieskaitīt vai pielīdzināt tādiem, kas paši sevi liela; bet tie sevi pašus ar sevi mērodami un paši sev pielīdzinādami, nedara prātīgi.

13. Mēs negribam pāri mēram lielīties, bet tik pēc tā noliktā mēra, ko Dievs mums spraudis, un pēc kūja arī esam nonākuši līdz jums.

14. Jo mēs nesniedzamies pāri par mēru, it kā mēs nebūtum nonākuši līdz jums; mēs taču pirmie pie jums nonācām ar Kristus evaņģēliju;

15. Mēs nelielāmies nepiederīgi ar citu darbiem, bet ceram, jūsu ticībai pieaugot, gūt savā darba laukā jūsu vidū vēl lielākus panākumus,

16. Lai varētu evaņģēliju sludināt pāri par jūsu robežām, bet ne lielīties ar jau padarītu darbu svešās robežās.

17. Bet, kas lielās, lai lielās ar to Kungu.

18. Jo ne tas ir derīgs, kas pats sev; uzteic, bet tas, ko uzteic tas Kungs.