2. Korintiešiem 11 LG8

1. Ak, kad jūs mani kaut cik panestu manā nesaprašanā! Bet jūs mani gan panesat.

2. Jo es esmu iekarsis par jums ar dievišķu karstumu, jo es jūs esmu saderējis, kā šķīstu jaunavu, pievedamu vienam vīram, tas ir Kristum.

3. Bet es bīstos, ka tāpat, kā čūska ar savu viltību Ievu pievīlusi, arī jūsu domas netop samaitātas un nenoklīst no vientiesības, kas ir Kristū.

4. Jo, ja kas nāk un citu Jēzu sludina, ko mēs neesam sludinājuši, jeb ja jūs dabūjat citu garu, ko jūs neesat dabūjuši, jeb citu evaņģēliju, ko neesat pieņēmuši, tad jūs to gan labi panesat.

5. Jo ceru, ka nebūt neesmu mazāks par tādiem jo augstiem apustuļiem.

6. Un ja arī runā man trūkst, tad tomēr ne atzīšanā; bet mēs jau vienmēr un visādi jums esam pazīstami.

7. Vai grēku esmu darījis, ka pats pazemojos, lai jūs taptu paaugstināti, ka es jums Dieva evaņģēliju bez maksas esmu sludinājis?

8. Citas draudzes esmu aplaupījis, no tām ņemdams algu par kalpošanu pie jums; un kad es biju pie jums un man kas trūka, tad tomēr nevienu neesmu apgrūtinājis.

9. Jo manu trūkumu ir atvieglinājuši brāļi, kas no Maķedonijas nākuši; un visās lietās es esmu tā turējies, ka es jūs neapgrūtinātu, un tā vēl turēšos.

10. Kristus patiesība ir iekš manis, ka šī slava Ahajas zemē man neapklusīs.

11. Kādēļ? Ka es jūs nebūtu mīlējis? To Dievs zina.

12. Bet ko es daru, to es arī vēl darīšu, lai es iemeslu atņemu tiem, kas iemeslu meklē, lai tie, ar ko lielās, tiek atrasti tādi, kā arī mēs.

13. Jo tie tādi viltus apustuļi un viltīgi strādnieki izliekās kā Kristus apustuļi.

14. Un tas nav brīnums: jo pats sātans izliekas kā gaišības eņģelis.

15. Tad nav liela lieta, ja arī viņa kalpi izliekas kā taisnības kalpi - tiem būs gals pēc viņu darbiem.

16. Es saku atkal, lai neviens nedomā, ka es esmu nesapraša; bet ja ne, tad pieņemiet mani kā nesaprašu, lai es arī kaut cik varu lielīties.

17. Ko es runāju, to nerunāju pēc Tā Kunga, bet tā kā iekš nesaprašanas, kad nu tā ņemos lielīties.

18. Kad daudzi lielās pēc miesas, tad es arīdzan gribu lielīties.

19. Jo jūs labprāt panesat nesaprašas, prātīgi būdami.

20. Jo jūs panesat, ja kāds jūs dara par kalpiem, ja kāds jūs noēd, ja kāds no jums ņem, ja kāds paaugstinājās, ja kāds jums cērt vaigā.

21. Par negodu saku: - to mēs nespējām; tomēr kurā lietā kāds drošs, (es runāju neprātīgi), tanī es arīdzan esmu drošs.

22. Vai tie ir Ebreji? Es arīdzan. Vai tie ir Israēlieši? Es arīdzan. Vai tie ir Ābrahāma dzimums? Arī es.

23. Vai tie ir Kristus kalpi? (es neprātīgi runāju) es jo vairāk: iekš darbiem vairāk, iekš sitieniem pārlieku vairāk, iekš cietumiem vairāk, iekš nāves bailēm daudzreiz.

24. No Jūdiem piecreiz esmu dabūjis četrdesmit sitienus bez viena.

25. Trīs reiz esmu šaustīts, vienreiz akmeņiem mētāts, trīs reiz ar laivu esmu cietis ūdens briesmas, nakti un dienu jūras dziļumā esmu sabijis.

26. Daudzreiz esmu ceļā bijis: briesmās ūdeņos, briesmās starp slepkavām, briesmās starp savas cilts ļaudīm, briesmās starp pagāniem, briesmās pilsētā, briesmās tuksnesī, briesmās jūrā, briesmās starp viltīgiem brāļiem;

27. Iekš darba un pūliņa, daudz nomodā, iekš izsalkšanas un iztvīkšanas, daudz reiz iekš gavēšanām, iekš salšanas un plikuma.

28. Bez tam, kas vēl citādi notiek: tās rūpes par visām draudzēm ikdienas laužas man virsū.

29. Kas nogurst, un es nenogurstu? Kas tiek apgrēcināts, un es neiedegos?

30. Ja tad būs lielīties, tad lielīšos ar savu nespēcību.

31. Mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs un Tēvs, kas ir svētīts mūžīgi mūžam, zina, ka es nemeloju.

32. Damaskā, ķēniņa Areta zemes pārvaldnieks lika apsargāt Damaskas pilsētu, gribēdams mani gūstīt,

33. Un kurvī pa logu es tapu nolaists pār mūri un izbēgu no viņa rokām.