2. Korintiešiem 11 NLB

1. Kaut jūs spētu kaut nedaudz panest manu neprātību; panesiet gan!

2. Es degu par jums ar dievišķu dedzību, jo esmu jūs saderinājis ar vienīgo vīru – Kristu, lai vestu jūs viņa priekšā kā šķīstu jaunavu.

3. Bet es gan baidos, ka čūska, kas pievīla Ievu ar savu viltību, arī jūsu prātu varētu samaitāt, novēršot to no cēluma un šķīstības Kristū,

4. jo, ja kāds ienācējs pie jums sludina citādu Jēzu, nekā mēs esam sludinājuši, jūs saņemat citādu garu nekā to, ko esat saņēmuši no mums, un citādu evaņģēliju nekā to, ko esat pieņēmuši, – to visu jūs labprāt ņemat pretī.

5. Es domāju, ka man nekā netrūkst no tā, kas ir šiem pārlieku dižajiem apustuļiem.

6. Ja arī esmu neskolots runāšanā, tomēr ne saprašanā. Visādi un visās vietās mēs jums to skaidri esam parādījuši.

7. Vai tad es būtu izdarījis kļūdu, sevi pazeminādams, lai paaugstinātu jūs, par brīvu jums sludinot Dieva evaņģēliju?

8. Citas draudzes es aplaupīju, saņemdams atlīdzību, lai varētu kalpot jums.

9. Uzturēdamies pie jums un ciešot trūkumu, es ne ar ko jūs neapgrūtināju, jo ar trūkstošo mani apgādāja brāļi, kas bija atnākuši no Maķedonijas; es sargājos būt par nastu jums kādā lietā un sargāšos arī turpmāk.

10. Tik tiešām, kā Kristus patiesība ir manī – šī mana lielīšanās, kas izplatās Ahajas apgabalos, netiks apslāpēta.

11. Kādēļ? Vai tad es jūs nemīlētu? Dievs zina, ka mīlu.

12. Bet, ko es daru, to darīšu arī turpmāk, lai izsistu pamatu zem kājām tiem, kas savā lielībā grib nostāties līdzās mums.

13. Šādi cilvēki ir viltus apustuļi, blēdīgi darboņi, kas ārēji izliekas par Kristus apustuļiem.

14. Nav jau arī brīnums – jo pats sātans izliekas par gaismas eņģeli.

15. Vai jābrīnās, ka arī viņa kalpi ārēji izliekas par taisnības kalpiem? Kādi viņu darbi, tāds būs iznākums.

16. Vēlreiz saku: lai kāds neiedomājas, ka esmu muļķis; bet ja tomēr – uzskatiet kaut vai par muļķi, lai es varu kaut nedaudz palielīties.

17. Ko es tagad runāju, es nerunāju saskaņā ar Kungu, bet kā aiz muļķības, būdams lielīgā pašapziņā.

18. Ja daudzi lielās kā pasaulīgi cilvēki, arī es lielīšos.

19. Jūs, būdami gudri, ar labpatiku panesat muļķus;

20. jūs taču panesat, ka jūs kāds paverdzina, aprij, izmanto, ir uzpūtīgs pret jums, sit jūs vaigā.

21. Sev par kaunu es atzīstu, ka mēs to neesam spējuši. Ja kāds kaut ko uzdrošinās – būdams neprātā, es arī uzdrošinos.

22. Viņi ir ebreji? Es arī. Viņi ir israēlieši? Es arī. Viņi ir Ābrahāma pēcnācēji? Es arī.

23. Viņi ir Kristus kalpi? Es, neprāta pārņemts, saku – es daudz vairāk: smagā darbā – daudz vairāk nekā viņi, cietumos – daudz vairāk, šaustīts – pāri mēram, nāves briesmās – tik bieži.

24. No jūdiem pieckārt esmu saņēmis četrdesmit sitienus bez viena;

25. trīskārt esmu pērts ar rīkstēm, vienreiz esmu nomētāts akmeņiem, trīskārt esmu cietis kuģa avārijā, diennakti pavadīju ūdenī atklātā jūrā.

26. Bieži esmu bijis ceļa grūtībās, briesmās šķērsoju upes, laupītāju apdraudēts, savas paša tautas apdraudēts un pagānu apdraudēts, esmu bijis briesmās pilsētā, tuksnesī, uz jūras, esmu bijis briesmās, atrodoties starp viltus apustuļiem.

27. Esmu bijis grūtībās un sūrā darbā, bieži bez miega, badā un slāpēs, gavēņos, aukstumā un kailumā.

28. Bez visa cita vēl – ikdienas aizņemtība, rūpes par visām draudzēm.

29. Ja ir kāds vājš, vai es neesmu vājš? Ja kāds tiek apgrēcināts, vai es neiedegtos?

30. Ja nepieciešams lielīties, es lielīšos ar savu vājumu.

31. Slavēts uz mūžiem ir Dievs, Kunga Jēzus Tēvs, – viņš zina, ka es nemeloju.

32. Damaskā ķēniņa Hareta pārvaldnieks izvietoja apsardzi ap damaskiešu pilsētu, lai mani notvertu,

33. taču mani pa logu grozā pār mūri nolaida zemē, un es izbēgu no viņa rokām.