2. Korintiešiem 12 LTV1965
1. Ir jau jālielās, kaut gan tas neder, es tagad runāšu par tā Kunga parādībām un atklāsmēm.
2. Es pazīstu cilvēku iekš Kristus, priekš četrpadsmit gadiem—vai miesa, vai ārpus miesas, nezinu, Dievs to zina—tas tika aizrauts trešajās debesis.
3. Par to pašu cilvēku es zinu, ka tas—vai miesā, vai ārpus miesas, nezinu, to Dievs zina—
4. Tika aizrauts paradīzē un dzirdēja neizsakāmus vārdus, ko cilvēkam nav jauts izrunāt.
5. Ar to es gribu lielīties, bet ar sevi pašu es nelielīšos, kā vien ar savu nespēku.
6. Ja es gribētu lielīties, es nebūtu neprātīgs, jo es runātu patiesību; bet es atturos, lai neviens par mani nedomā vairāk, kā ko tas manī redz vai ko no manis dzird, ari visai augsto atklāsmju dēj.
7. Lai netaptu iedomīgs, man ir dots dzelonis miesā, sātāna eņģelis, lai tas sistu mani ar dūrēm, ka netopu iedomīgs.
8. Tādēļ es to Kungu trīs reizes esmu lūdzis, lai tas no manis atkāptos.
9. Un viņš ir sacījis: „Tev pietiek ar manu žēlastību; jo mans spēks nespēkā varens parādās.“ Tad nu daudz labāk lielīšos ar savu nespēku, lai Kristus spēks nāktu pār mani.
10. Tādēļ man ir labs prāts vājībās, pārestībās, bēdās, vajāšanās un bailēs Kristus dēļ. Jo, kad esmu nespēcīgs, tad esmu spēcīgs.
11. Tā lielīdamies esmu tapis bezprātis. Jūs mani pie tā novedāt. No jums man patiesībā vajadzēja sagaidīt atzinību. Jo es nevienā vietā neesmu mazāks par dižapustuļiem, kaut gan nekas neesmu.
12. Apustuļa zīmes jūsu vidū ir iz-paudušās visā izturībā ar zīmēm, brīnu-miem un vareniem darbiem.
13. Ja kādā lietā jūs būtu bijuši mazāki par citām draudzēm, ja ne tādā, ka es jūs neesmu apgrūtinājis? Piedodiet man šo pārestību.
14. Redzi, es taisos trešo reiz jūs apmeklēt un jūs neapgrūtināšu, jo es nemeklēju jūsu mantu, bet jūs pašus. Jo nav vajadzīgs, ka bērni krāj mantu vecākiem, bet vecāki bērniem.
15. Par jūsu dvēselēm es labprāt visu atdošu un atdošu pats sevi. Ja es jūs tik ļoti mīlu, vai tad lai sagaidu mazāk mīlestības?
16. Labi, es jus neesmu apgrūtinājis. Bet es, varbūt, kā krāpnieks jūs ķēris ar viltību.
17. Vai tad es ar kādu no tiem, ko pie jums sūtīju, jūs esmu izmantojis?
18. Es pierunāju Titu un tam sūtīju līdzi brāli. Vai tad Tits ir jūs izmantojis? Vai nedarbojamies tai pašā garā, iedami tais pašās pēdās?
19. Jau sen jūs esat tais domās, ka mēs jūsu priekšā tikai aizstāvamies. Mēs runājam Dieva priekšā iekš Kristus, un tas viss, mīļie, notiek jūsu ticības stip rināšanai.
20. Es baidos, ka es nākdams neatrodu jūs tādus, kādus es nevēlos, un ka jūs neatrodat mani tādu, kādu jūs nevēlaties; ka tikai nav jūsu vidū ķildu, skaudības, dusmu, naida, apmelošanas, mēlnesības, uzpūtības, nekārtības;
21. Ka mans Dievs, man atkal nākot, mani nepazemo jūsu priekšā, un ka man nav jāskumst par daudziem, kas grēkojuši un nav atgriezušies no savas netikumības, netiklības un izlaidības, ko tie darījuši.