2. Korintiešiem 3 NLB

1. Vai tad sāksim sevi atkal ieteikt? Vai tad mums kā dažiem ir vajadzīgas ieteikuma vēstules jums vai no jums?

2. Jūs esat šī mūsu vēstule, kas ierakstīta mūsu sirdīs, to saprot un lasa visi cilvēki.

3. Kļūst redzams, ka jūs esat Kristus vēstule, kas ar mūsu kalpošanu uzrakstīta – nevis ar tinti, bet ar dzīvā Dieva Garu, nevis uz akmens plāksnēm, bet uz cilvēka sirds plāksnēm.

4. Tik liela pārliecība uz Dievu mums ir caur Kristu.

5. Ne tādēļ, ka mēs paši no sevis būtu spējīgi kaut ko izspriest, bet mūsu spējas ir no Dieva,

6. kas mūs darījis spējīgus būt par jaunās derības kalpiem – nevis burta, bet Gara kalpiem, jo burts nokauj, bet Gars dara dzīvu.

7. Ja jau ar akmenī iekaltām burtu zīmēm nāves kalpošana kļuva tik spoža savā godībā, ka Israēla dēli nevarēja uzlūkot Mozu vaigā tā spožuma dēļ, kas arī izzuda,

8. vai tad Gara kalpošana nebūs daudz lielāka godībā?

9. Ja jau kalpošanai, kas notiesā, ir godība, cik daudz vairāk godības ir taisnības kalpošanai.

10. Tas, kas reiz bija godības pilns, vairs tik ļoti nemirdz daudzkārt lielāka godības spožuma dēļ.

11. Ja jau izzūdošajam ir godības spožums, cik daudz lielāks spožums tam, kas paliek godībā.

12. Būdami tik lielā cerībā, mēs esam brīvi un pilni paļāvības.

13. Nevis tā kā Mozus, kas aizsedza savu vaigu ar apsegu, lai Israēla dēli neredzētu izzūdošā spožuma galu.

14. Viņu prāti tika ierobežoti, un līdz pat šodienai, Veco Derību lasot, šis apsegs paliek neatsegts – tas zūd tikai līdz ar Kristu.

15. Līdz pat šodienai – ikreiz, kad lasa Mozu, uz viņu sirdīm guļ apsegs,

16. bet, tiklīdz kāds pievēršas Kungam, apsegs viņam tiek noņemts.

17. Kungs ir Gars, bet kur Kunga Gars – tur brīvība.

18. Bet mēs visi, būdami atsegtu vaigu, atspoguļojam Kunga godību, un Kungs, kas ir Gars, mūs pārveido pēc sava tēla aizvien lielākā godības spožumā.