2. Korintiešiem 4 LTV1965

1. Tādēļ, šinī amatā stāvēdami, kas mums uzticēts no žēlastības, mēs nepiekustam,

2. Bet mēs, atraisījušies no slepenām kauna lietām, nedzīvojam viltībā, nedz viltojam Dieva vārdu, bet pauzdami patiesību, nostājamies nevainojami katra cilvēka sirdsapziņai Dieva priekšā.

3. Ja mūsu evaņģēlijs ir aizsegts, tad tas ir aizsegts tiem, kas pazūd,

4. Kuriem šās pasaules dievs ir apstulbojis neticīgās sirdis, ka tiem nespīd Kristus godības evaņģēlija gaišums, kas ir Dieva attēls.

5. Jo mēs nesludinām paši sevi, bet Kristu Jēzu, to Kungu, mēs paši esam jūsu kalpi, Jēzus sūtīti.

6. Jo Dievs, kas ir sacījis, lai gaisma aust no tumsības, tas ir atspīdējis mūsu sirdīs, lai dotu Dieva godības atziņas gaismu Kristus vaigā.

7. Bet mēs glabājam šo mantu māla traukos, iai spēka pārpilnība būtu no Dieva, un ne no mums.

8. Mēs visur topam spaidīti, bet tomēr neesam nomākti; esam bez padoma, un tomēr neesam izmisuši.

9. Mēs topam vajāti, tomēr neesam atstāti; esam satriekti, tomēr neesam pazuduši.

10. Mēs visur nesam Jēzus nāves zīmi savās miesās, lai arī Jēzus dzīvība parādītos mūsu miesā.

11. Jo, kamēr dzīvojam, vienmēr topam nodoti nāvē Jēzus dēļ, lai ari Jēzus dzīvība parādītos mūsu mirstīgajā miesā.

12. Tā tad nāve darbojas mūsos, bet dzīvība jūsos.

13. Bet mums ir tas pats ticības gars, kā ir rakstīts: „Es ticēju, tāpēc es runāju,“ arī mēs ticam, tāpēc mēs arī runājam,

14. Zinādami, ka tas, kas uzmodinājis Kungu Jēzu, uzmodinās arī mūs ar Jēzu un nostatīs savā priekšā kopā ar jums.

15. Jo viss tas notiek jūsu dēļ, lai žēlastība, vairodamās, pieaugot ticīgo skaitam, vairotu arī pateicību Dievam par godu.

16. Tāpēc mēs nepiekūstam, bet, lai gan mūsu ārīgais cilvēks sadilst, mūsu iekšķīgais dien’ no dienas atjaunojas.

17. Jo tagadējās grūtības, kas ir vieglas, dod mums neizsakāmi lielu mūžīgu godību,

18. Ja mēs neņemam vērā to, kas ir redzams, bet to, kas nav redzams. Jo redzamais ir laicīgs, bet neredzamais mūžīgs.