2. Korintiešiem 7 LG8

1. Kad nu mums ir tādas apsolīšanas, tad, mīļie, lai paši šķīstamies no visas apgānīšanas pie miesas un pie gara un lai topam pilnīgi svēti iekš Dieva bijāšanas.

2. Klausiet mūs: mēs nevienam neesam pāri darījuši, nevienu postījuši, nevienu piekrāpuši.

3. Es to nesaku, jūs notiesādams. Jo es jau esmu sacījis: jūs esat mūsu sirdīs, ka kopā mirstam un kopā dzīvojam.

4. Man ir liela drošība uz jums, man ir daudz ko slavēt par jums; es esmu ļoti iepriecināts, es esmu pārpārim prieka pilns visās mūsu bēdās.

5. Jo kad mēs nonācām Maķedonijā, tad mūsu miesai nebija nekādas atvieglošanas, bet mēs bijām no visām pusēm apbēdināti: no ārienes ķildas, no iekšienes bailes.

6. Bet Dievs, kas pazemīgos iepriecina, mūs ir iepriecinājis caur Titus atnākšanu;

7. Un nevien caur viņa atnākšanu, bet arī caur iepriecināšanu, ar ko viņš par jums bija iepriecināts, ka tas mums teica jūsu ilgošanos, jūsu raudāšanu, jūsu sirds karstumu par mani, tā ka es jo vairāk priecājos.

8. Jo jebšu es jūs esmu noskumdinājis caur vēstuli, taču tas man nav žēl; Tomēr man arī bija žēl, (jo es redzu, ka šī pati vēstule jūs ir noskumdinājusi, lai arī tikai uz mazu brīdi,)

9. Tad es tagad priecājos, ne par to, ka jūs tapāt noskumdināti, bet par to, ka jūs noskumdināti uz atgriešanos; jo jūs dievišķi tapāt skumdināti, lai jums nekas no mums nenāktu par ļaunu.

10. Jo dievišķā noskumšana padara atgriešanos uz svētību, kas nevienam nav žēl, bet pasaules noskumšana padara nāvi.

11. Jo redzi, šī pati lieta, ka jūs dievišķi tapāt noskumdināti, kādu lielu čaklību tā pie jums ir padarījusi, kādu aizstāvēšanos, kādu apskaišanos, kādu bijāšanos, kādu ilgošanos, kādu karstumu, kādu sodīšanu! Visnotaļ jūs esat parādījušies šķīsti šinī lietā.

12. Jebšu es uz jums esmu rakstījis, taču tas nav tā dēļ, kam netaisnība darīta, bet tādēļ, ka mūsu čaklība pār jums parādīta taptu pie jums Dieva priekšā.

13. Tāpēc mēs esam iepriecināti tapuši pār jūsu iepriecināšanu, un esam sev daudz vairāk priecājušies par Titus prieku, tāpēc ka viņa gars no jums visiem ir atspirdzināts.

14. Jo kad es kaut kā jūs esmu viņam slavējis, tad es neesmu palicis kaunā; bet tā kā es visas lietas jums esmu runājis ar patiesību, tāpat arīdzan mūsu slavēšana Titus priekšā bija patiesība.

15. Un viņa sirds prāts uz jums ir pārlieku liels, kad viņš piemin visu jūsu paklausību, kā jūs viņu esat uzņēmuši ar bijāšanu un drebēšanu.

16. Tad nu es priecājos, ka visās lietās jums varu uzticēties.