2. Ķēniņu 1 LG8

1. Un Moabs atkāpās no Israēla, kad Ahabs bija nomiris.

2. Un Ahazija nokrita caur savas augšistabas režģim Samarijā, un sasitās un sūtīja vēstnešus un tiem sacīja: ejat un vaicājiet BaālZebubu, Ekronas dievu, vai es palikšu vesels?

3. Bet Tā Kunga eņģelis runāja uz Eliju no Tisbes: celies, ej pretī Samarijas ķēniņa vēstnešiem un runā uz tiem: vai tad Dieva nav Israēlā, ka jūs ejat, vaicāt BaālZebubu, Ekronas dievu?

4. Tāpēc Tas Kungs tā saka: tu necelsies no gultas, kur tu guli, bet tev jāmirst. Un Elija aizgāja.

5. Tā vēstneši nāca atpakaļ pie viņa, un viņš uz tiem sacīja: kāpēc jūs nākat atpakaļ?

6. Un tie uz viņu sacīja: viens vīrs mums nāca pretī un uz mums sacīja: ejat, griežaties atpakaļ pie ķēniņa, kas jūs sūtījis, un sakāt tam: tā saka Tas Kungs: vai tad nav Dieva Israēlā, ka tu sūti, vaicāt BaālZebubu, Ekronas dievu? Tāpēc tu necelsies no gultas, kur tu guli, bet tev jāmirst.

7. Un viņš uz tiem sacīja: kādu izskatu tas vīrs bija, kas jums pretī nāca un šos vārdus uz jums runāja?

8. Un tie uz viņu sacīja: tas bija vīrs ar gariem matiem drēbēs un ar ādas jostu apjozies ap saviem gurniem. Tad viņš sacīja: tas ir Elija no Tisbes.

9. Un viņš pie tā sūtīja virsnieku pār piecdesmit un piecdesmit, kas tam bija. Un kad tas pie viņa nonāca, redzi, tad viņš sēdēja kalna galā, un tas uz viņu sacīja: tu Dieva vīrs, ķēniņš tev liek sacīt: nāc lejā.

10. Bet Elija atbildēja un sacīja uz virsnieku pār piecdesmit: ja es esmu Dieva vīrs, tad lai uguns krīt no debesīm un aprij tevi ar taviem piecdesmit. Tad uguns krita no debesīm un aprija to un viņa piecdesmit.

11. Bet viņš pie tā sūtīja vēl otru virsnieku pār piecdesmit un piecdesmit, kas tam bija, un tas runāja un uz to sacīja: tu Dieva vīrs, tā ķēniņš saka: nāc tūdaļ lejā.

12. Bet Elija atbildēja un uz tiem sacīja: ja es esmu Dieva vīrs, tad lai uguns krīt no debesīm, un aprij tevi ar taviem piecdesmit. Tad Dieva uguns nokrita no debesīm un aprija to un viņa piecdesmit.

13. Bet viņš sūtīja atkal trešo reiz virsnieku pār piecdesmit un piecdesmit, kas tam bija. Un trešais virsnieks pār piecdesmit nāca augšā un piegāja un metās ceļos Elijas priekšā, to lūdza un uz to sacīja: tu Dieva vīrs, lai jel mana dvēsele un šo tavu piecdesmit kalpu dvēseles atrod žēlastību tavās acīs.

14. Redzi, uguns ir kritis no debesīm un aprijis divus pirmos virsniekus pār piecdesmit līdz ar viņu piecdesmitiem, bet nu lai jel mana dvēsele ir dārga tavās acīs.

15. Un Tā Kunga eņģelis sacīja uz Eliju: noej ar viņu un nebīsties no viņa. Tad viņš cēlās un ar to nogāja pie ķēniņa,

16. Un sacīja uz to: tā saka Tas Kungs: tāpēc ka tu vēstnešus esi sūtījis, vaicāt BaālZebubu, Ekronas dievu, kā kad nebūtu Dieva Israēlā, kura vārdu varētu vaicāt tāpēc tu necelsies no tās gultas, kur tu guli, bet tev jāmirst.

17. Tā viņš nomira pēc Tā Kunga vārda, ko Elija bija runājis, un Jorams palika par ķēniņu viņa vietā, Jehorama, Jehošafata dēla, Jūda ķēniņa, otrā gadā, jo viņam nebija dēla.

18. Un kas vēl stāstāms par Ahaziju, ko viņš darījis, tas viss rakstīts Israēla ķēniņu laiku grāmatā.