2. Ķēniņu 1 NLB
1. Pēc Ahāba nāves moābieši sacēlās pret Israēlu.
2. Ahazjāhu Samarijā bija izkritis cauri savas augšistabas režģim un gulēja slims. Viņš sūtīja vēstnešus, sacīdams: “Ejiet iztaujāt Ekronas dievu Belcebulu, vai es atveseļošos no šīs slimības?”
3. Kunga eņģelis teica tišbietim Elijam: “Celies, ej pretī Samarijas ķēniņa vēstnešiem un saki: vai tad Israēlā nav Dieva, ka jūs ejat iztaujāt Ekronas dievu Belcebulu?
4. Tāpēc, tā saka Kungs, tu necelsies no savas guļvietas, un tiešām tu mirsi!” Un Elija aizgāja.
5. Kad vēstneši atgriezās, ķēniņš jautāja: “Kāpēc jūs atgriezāties?”
6. Tie sacīja: “Kāds vīrs nāca un mums teica: ejiet, atgriezieties pie ķēniņa, kurš jūs sūtīja, un sakiet viņam: tā saka Kungs: vai tad Israēlā nav Dieva, ka tu sūti iztaujāt Ekronas dievu Belcebulu? Tāpēc tu necelsies no savas guļvietas, jo tiešām tu mirsi!”
7. Viņš tiem jautāja: “Kāds tad izskatījās vīrs, kas nāca jums pretī un teica šos vārdus?”
8. Tie atbildēja: “Tas vīrs bija kažokādas apģērbā, un viņa gurni bija apjozti ar ādas jostu.” Tad viņš sacīja: “Tas ir tišbietis Elija!”
9. Un viņš sūtīja pie tā virsnieku, kas pār piecdesmit vīriem, un tie kāpa augšā pie viņa. Un, redzi, viņš sēdēja kalna galā! Un tas viņam sacīja: “Dieva vīrs! Ķēniņš tev saka: nāc lejā!”
10. Elija atbildēja virsniekam, kas pār piecdesmit, un teica: “Ja es esmu Dieva vīrs, tad uguns nāks lejā no debesīm un aprīs tevi un tavus piecdesmit vīrus!” Un no debesīm nāca uguns un aprija viņu un tos piecdesmit.
11. Bet ķēniņš vēlreiz sūtīja pie viņa citu virsnieku, kas pār piecdesmit vīriem, un tas sacīja: “Dieva vīrs! Tā saka ķēniņš: ātri nāc lejā!”
12. Elija atbildēja un teica: “Ja es esmu Dieva vīrs, tad uguns nāks lejā no debesīm un aprīs tevi un tavus piecdesmit vīrus!” Un no debesīm nāca Dieva uguns un aprija viņu un tos piecdesmit.
13. Tad viņš sūtīja trešo virsnieku ar viņa piecdesmit vīriem, un tas kāpa augšā. Trešais virsnieks, kas pār piecdesmit, nokrita ceļos pie Elijas, lūdzās un sacīja: “Dieva vīrs, es lūdzu, lai tev ir dārga mana un šo tavu piecdesmit kalpu dzīvība!
14. Redzi, uguns ir nākusi no debesīm un aprijusi divus virsniekus, kas pār piecdesmit, kopā ar viņu piecdesmit vīriem, bet nu – lai mana dzīvība tev ir dārga!”
15. Tad Kunga eņģelis teica Elijam: “Ej lejā un nebaidies no viņa!” Un tas cēlās un gāja viņam līdzi lejā pie ķēniņa
Ahazjāhu nāve16. un teica tam: “Tā saka Kungs: tādēļ ka tu sūtīji vēstnešus iztaujāt Ekronas dievu Belcebulu – it kā Israēlā nebūtu Dieva, kam jautāt viņa prātu, – tu necelsies no savas guļvietas un tiešām mirsi!”
17. Un viņš nomira, kā Elija Kunga vārdā bija runājis. Pēc viņa sāka valdīt Jehorāms, Jūdas ķēniņa Jehorāma, Jehošāfāta dēla, otrajā valdīšanas gadā, jo viņam pašam nebija dēla.
18. Kas vēl sakāms par Ahazjāhu, ko viņš darīja, – vai tad par to nav rakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā?