2. Ķēniņu 11 LG8

1. Kad nu Atalija, Ahazijas māte, redzēja, ka viņas dēls bija miris, tad viņa cēlās un izdeldēja visu ķēniņa dzimumu.

2. Bet Jošeba, ķēniņa Jehorama meita, Ahazijas māsa, ņēma Joasu, Ahazijas dēlu, un to nozaga no ķēniņa bērniem, kas kļuva nokauti, līdz ar viņa zīdītāju, un tie viņu apslēpa guļamā telpā no Atalijas, ka tas netapa nokauts.

3. Un viņš ar to bija apslēpts Tā Kunga namā sešus gadus, un Atalija valdīja pār zemi.

4. Un septītā gadā Jojada sūtīja un sauca virsniekus pār simtiem un sargus un pils karavīrus, lai nāk pie viņa Tā Kunga namā, un derēja derību ar tiem, lika tiem zvērēt Tā Kunga namā un parādīja tiem ķēniņa dēlu.

5. Un viņš tiem pavēlēja sacīdams: šī lieta, ko jums būs darīt. Trešā daļa no jums, kam sabatā jāstāv kārtā, lai turētu sardzi pie ķēniņa nama,

6. Un otra trešā daļa lai stāv pie Sur vārtiem un trešā daļa pie vārtiem aiz pils karavīriem; tā jums būs turēt sardzi un namu nosargāt.

7. Un divi pulki no jums, visi kas sabatā tiek vaļā, lai sardzi tur Tā Kunga namā pie ķēniņa.

8. Un jums būs stāties ap ķēniņu, ikkatram ar savu ieroci rokā. Un kas tajās rindās ielauzīsies, tam būs mirt, un esiet pie ķēniņa, kad viņš iziet un ieiet.

9. Un virsnieki pār simtiem darīja kā priesteris Jojada tiem bija pavēlējis, un ikkatrs ņēma savus vīrus, kam sabatā bija kārta un kas sabatā tika vaļā, un gāja pie priestera Jojadas.

10. Un priesteris virsniekiem pār simtiem deva šķēpus un priekšturamās bruņas, kas ķēniņam Dāvidam bija Tā Kunga namā.

11. Un pils karavīri stāvēja ikkatrs ar savu ieroci rokā no nama labās puses līdz nama kreisai pusei, pie altāra un pie nama ap ķēniņu visapkārt.

12. Un viņš izveda ķēniņa dēlu un uzlika viņam kroni un deva viņam liecības (grāmatu), un tie viņu cēla par ķēniņu un to svaidīja un plaukšķināja ar rokām un sacīja: lai dzīvo ķēniņš!

13. Un kad Atalija dzirdēja pils karavīru (un) ļaužu kliegšanu, tad tā nāca pie ļaudīm Tā Kunga namā,

14. Un tā skatījās, un redzi, ķēniņš stāvēja augstajā vietā, kā bija ieradums, un virsnieki un tauru pūtēji pie ķēniņa, un visi zemes ļaudis priecājās un pūta taures. Tad Atalija saplēsa savas drēbes un sauca: dumpis, dumpis!

15. Bet priesteris Jojada pavēlēja virsniekiem pār simtiem, karaspēka vadoņiem, un uz tiem sacīja: izvediet to no nama ārā rindām cauri un kas viņai sekos, to nokaujiet ar zobenu; jo priesteris sacīja: Tā Kunga namā to nebūs nokaut.

16. Un tie pielika rokas pie tās, un tā gāja pa zirgu braucamo ceļu uz ķēniņa namu un tur tapa nokauta.

17. Un Jojada derēja derību starp To Kungu un ķēniņu un ļaudīm, ka tie būtu Tā Kunga ļaudis, arī starp ķēniņu un ļaudīm.

18. Tad visi zemes ļaudis gāja Baāla namā un to nolauzīja ar viņa altāriem un sadauzīja viņa tēlus pavisam un nokāva Matanu, Baāla svētītāju, altāru priekšā, un priesteris iecēla atkal priekšniekus pie Tā Kunga nama.

19. Un viņš ņēma virsniekus pār simtiem un sargus un pils karavīrus un visus zemes ļaudis, un tie veda ķēniņu no Tā Kunga nama un gāja to ceļu pa pils karavīru vārtiem uz ķēniņa namu, un viņš apsēdās ķēniņu goda krēslā.

20. Un visi zemes ļaudis priecājās, un pilsēta norima, kad tie Ataliju ar zobenu bija nokāvuši pie ķēniņa nama.

21. Un Joas bija septiņus gadus vecs, kad tas palika par ķēniņu.