2. Ķēniņu 12 LG8

1. Jehus septītā gadā Joas palika par ķēniņu un valdīja četrdesmit gadus Jeruzālemē. Un viņa mātei bija vārds Cibea no Bēršebas.

2. Un Joas darīja, kas Tam Kungam labi patika, visu savu mūžu, kamēr priesteris Jojada viņu mācīja.

3. Tikai kalnu altāri netapa nopostīti; jo ļaudis upurēja un kvēpināja vēl uz kalnu altāriem.

4. Un Joas sacīja uz priesteriem: visu naudu, kas top dota Dievam par godu un nāk Tā Kunga namā, naudu, kas iet uz galvām, visu naudu, ko spriež par dvēseli, un visu naudu, ko dod no labprātības Tā Kunga namā,

5. To priesteriem būs ņemt, ikkatram no sava pazīstama, un tiem būs izlabot nama plīsumus visur, kur tie plīsumus atrod.

6. Un notikās ķēniņa Joasa divdesmit trešajā gadā, ka priesteri nebija labojuši nama plīsumus,

7. Tad ķēniņš Joas aicināja priesteri Jojadu un tos citus priesterus un uz tiem sacīja: kāpēc jūs nelabojiet tā nama plīsumus. Un nu jums vairs nebūs ņemt naudu no saviem pazīstamiem, bet to nodot nama plīsumiem.

8. Tad priesteri bija mierā, naudas no ļaudīm vairs neņemt, nedz nama plīsumus izlabot.

9. Un priesteris Jojada ņēma šķirstu un ieurba tā vākā caurumu, un to lika sānis altārim pa labo roku; kad kāds nāca Tā Kunga namā, tad priesteri, kas slieksni sargāja, tur ielika naudu, ko ienesa Tā Kunga namā.

10. Kad nu redzēja daudz naudas šķirstā esam, tad ķēniņa skrīveris un augstais priesteris nāca un sasēja un skaitīja to naudu, ko atrada Tā Kunga namā.

11. Un tie naudu ieskaitīja rokā darba uzraugiem, kas bija iecelti pār Tā Kunga namu. Un tie to izdeva amatniekiem un nama būvētājiem, kas pie Tā Kunga nama strādāja,

12. Un mūrniekiem un akmeņu cirtējiem, pirkt kokus un cirstus akmeņus, izlabot Tā Kunga nama plīsumus un izdot par visu, kas bija vajadzīgs, izlabot Tā Kunga namu.

13. Bet sudraba kausus, nažus, bļodas, taures un visādas zelta un sudraba lietas Tā Kunga namam netaisīja no naudas, ko sanesa Tā Kunga namā,

14. Bet tie to deva strādniekiem, izlabot ar to Tā Kunga namu.

15. Un atbildēšanu neprasīja no vīriem, kam nauda bija dota, to dot strādniekiem, bet tie to darīja uz ticību.

16. Nauda no noziegumu upuriem un nauda no grēku upuriem netapa nesta Tā Kunga namā, tā nācās priesteriem.

17. To brīdi Hazaēls, Sīriešu ķēniņš, cēlās un karoja pret Gatu un to uzņēma. Un Hazaēls griezās iet pret Jeruzālemi.

18. Tad Joas, Jūda ķēniņš, ņēma visas svētās dāvanas, ko viņa tēvi Jehošafats un Jehorams un Ahazija, Jūda ķēniņi, Dievam bija dāvinājuši, ir dāvanas, ko viņš pats bija devis, un visu zeltu, kas atradās Tā Kunga namā un pie ķēniņa nama mantām, un to sūtīja Hazaēlim, Sīriešu ķēniņam. Tad šis aizgāja no Jeruzālemes.

19. Un kas vēl par Joasu stāstāms, un viss, ko viņš darījis, tas ir rakstīts Jūda ķēniņu laiku grāmatā.

20. Un viņa kalpi cēlās un derēja derību un nokāva Joasu Millus namā, kur iet uz Sillu.

21. Jo Jozahars, Šimeata dēls, un Jozabats, Šomera dēls, viņa kalpi, to nokāva, ka tas nomira; un viņu apraka pie viņa tēviem Dāvida pilī. Un viņa dēls Amacīja palika par ķēniņu viņa vietā.