2. Ķēniņu 12 LTV1965
1. Joasam, kļūstot par ķēniņu, bija tikai septiņi gadi.
2. Jehus septītajā gadā Joass kļuva ķēniņš, un viņš valdīja četrdesmit gadus Jeruzālemē; viņa mātes vārds bija Ciba, un viņa bija no Bēršebas.
3. Un Joass visu savu mūža dienu darīja to, kas bija taisnīgs tā Kunga acīs, kamēr priesteris Jojada viņu mācīja.
4. Tikai kalpošanas augstienēs netika pārtrauktas, jo tauta vēl arvien nesa un upurēja kaujamos un kvēpināmos upurus augstieņu svētnīcās.
5. Bet Joass sacīja priesteriem: „Visa nauda, kas vien ienāk tā Kunga namā par svētiem darbiem: galvas nauda, nauda, kas tiek nospriesta par dvēseles maksu, un visa tā nauda, kas no brīva prāta tiek ziedota tā Kunga namā,
6. To lai priesteri ņem savā zināšanā, ikviens no sava pazīstamā, bet tad lai viņi izlabo it visur plaisas tanī namā, visur tur, kur vien viņi plaisas atrod.“
7. Un izrādījās Joasa divdesmit trešajā valdīšanas gadā, ka priesteri nebija namā plaisās izlabojuši.
8. Tad ķēniņš Joass aicināja priesteri Jojadu un pārējos priesterus, un viņš tiem sacīja: „Kādēļ jūs neesat izlabojuši nama plaisas? Un tagad jūs vairs turpmāk neņemsit naudu no saviem pazīstamiem, bet tā ir jānodod nama plaisu labošanas darbiem.“
9. Un priesteri tad bija ar mieru, ka tie turpmāk vairs nepieņems no tautas nekādu naudu un arī nama plaisas vairs neizlabos.
10. Un priesteris Jojada ņēma šķirstu, izurba tā vākā caurumu un tad to novietoja lidzās altārim labajā pusē; ja nu kāds nāca tā Kunga namā, tad priesteri, kuļ-i bija sliekšņu sargi, tur ielika visu naudu, ko ienesa tā Kunga namā.
11. Un mēdza tā būt, kad tie redzēja, ka šķirstā ir daudz naudas, tad nāca ķēniņa rakstvedis un augstais priesteris, un tie iesēja naudu kulē un izskaitīja, ko atrada tā Kunga namā.
12. Un viņi iedeva saskaitīto naudu izpildāmo darbu uzraugiem, kuri bija iecelti pār tā Kunga namu. Un tie to iedeva koku apstrādātājiem un citiem amatniekiem, kuļri strādāja gar tā Kunga namu,
13. Un ari mūrniekiem un akmeņkaļiem, ko pirkt kokus un cirstus akmeņus, lai izlabotu bojājumus tā Kunga namā; viņi sedza ari visus izdevumus, kas bija nepieciešami tā Kunga nama nostiprināšanai.
14. Tikai no šis naudas, kas ienāca tā Kunga namā, gan neizgatavoja tā Kunga namam nevienu tādu lietu kā lielās sudraba bļodas, nažus, slakāmos traukus, taures, vārdu sakot—nevienu zelta vai sudraba priekšmetu.
15. Bet viņi to nodeva darbu izpildītājiem, un tie lika ar to kārtot tā Kunga nama nostiprināšanas darbus.
16. Un norēķini netika prasīti no tiem vīriem, kuriem nauda tika iedota rokā, lai to izmaksātu strādniekiem, jo tie to darīja uzticībā.
17. Bet nauda no vainu izpirkšanas upuriem un no grēku upuriem netika nesta tā Kunga namā, bet tā pienācās priesteriem.
18. Toreiz Aramas ķēniņš Hazaēls devās uzbrukumā un karoja pret Gātu, un viņš to ieņēma. Kad nu Hazaēls pagrieza savu vaigu, lai dotos augšā uz Jeruzālemi,
19. Tad Jūdas ķēniņš Joass ņēma visas svētnīcas dāvanas, kuras viņa tēvi, Jūdas ķēniņi: Jošafats, Jorāms un Ahasja, bija atnesuši un novēlējuši Dievam, un arī tās dāvanas, kuras viņš pats bija devis, un visu zeltu, kas glabājās tā Kunga namā un ķēniņa pils mantu noliktavās, un to visu viņš nosūtīja Aramas ķēniņam Hazaēlam. Tad tas aizgāja projām no Jeruzalemes.
20. Un kas vēl stāstāms par Joasu, un viss tas, ko viņš ir darījis, tas ir rakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā.
21. Un viņa kalpi sacēlās un apvienojās sazvērestībā pret viņu un nokāva Joasu Millo namā, no kurienes iet ceļš lejā uz Sillu.
22. Un šie bija viņa kalpi: Jozachars, Simeata dēls, un Jozabads, Šomera dēls, kas to nokāva, un viņš nomira. Un tie viņu apraka pie viņa tēviem Dāvida pilsētā, un viņa dēls Amacja kļuva ķēniņš viņa vietā.