2. Ķēniņu 13 LG8
1. Joasa, Ahazijas dēla, Jūda ķēniņa, divdesmit trešā gadā Jehoahazs, Jehus dēls, palika par ķēniņu pār Israēli un valdīja Samarijā septiņpadsmit gadus;
2. Un viņš darīja, kas Tam Kungam nepatika, jo viņš sekoja Jerobeama, Nebata dēla, grēkiem, kas Israēli paveda uz grēkiem; no tiem viņš neatstājās.
3. Tad Tā Kunga bardzība iedegās pār Israēli, un Viņš tos nodeva rokā Hazaēlim, Sīriešu ķēniņam, un BenHadadam, Hazaēļa dēlam visu to laiku.
4. Bet Jehoahazs pielūdza Tā Kunga vaigu, un Tas Kungs to paklausīja; jo Viņš uzlūkoja spaidīšanu, ar ko Sīriešu ķēniņš Israēli spaidīja.
5. Un Tas Kungs Israēlim deva glābēju, ka tie izglābās no Sīriešu rokas, un Israēla bērni dzīvoja savās teltīs kā iepriekš.
6. Taču tie neatstājās no Jerobeama nama grēkiem, kas Israēli bija pavedis uz grēkiem, bet staigāja tajos; pat Aštarte palika Samarijā.
7. Jo no Jehoahaza ļaudīm vairāk nebija atlikuši nekā piecdesmit jātnieki un desmit rati un desmit tūkstoš kājnieki. Jo Sīrijas ķēniņš tos bija nokāvis un tos darījis kā saminamus pīšļus.
8. Un kas vēl par Jehoahazu stāstāms, un viss, ko viņš darījis, un viss viņa spēks, tas ir rakstīts Israēla ķēniņu laiku grāmatā.
9. Un Jehoahazs aizmiga pie saviem tēviem un tapa aprakts Samarijā. Un viņa dēls Jehoas palika par ķēniņu viņa vietā.
10. Joasa, Jūda ķēniņa, trīsdesmit septītā gadā Jehoas, Jehoahaza dēls, palika par ķēniņu pār Israēli Samarijā, un valdīja sešpadsmit gadus.
11. Un viņš darīja, kas Tam Kungam nepatika; viņš neatstājās no visiem Jerobeama, Nebata dēla, grēkiem, kas Israēli bija pavedis uz grēkiem, - tanīs viņš staigāja.
12. Un kas vēl par Jehoasu stāstāms, un viss, ko viņš darījis, un viss viņa spēks, kā viņš karojis pret Amacīju, Jūda ķēniņu, tas ir rakstīts Israēla ķēniņu laiku grāmatā.
13. Un Jehoas aizmiga pie saviem tēviem, un Jerobeams sēdās viņa goda krēslā. Bet Jehoas Samarijā tapa aprakts pie Israēla ķēniņiem.
14. Un Eliša sasirga ar slimību, ar ko tas arī nomira. Un Jehoas, Israēla ķēniņš, nogāja pie tā un raudāja viņa priekšā un sacīja: mans tēvs! Mans tēvs! Israēla rati un viņa jātnieki!
15. Un Eliša uz to sacīja: dabū stopu un bultas. Un viņš tam dabūja stopu un bultas,
16. Tad viņš sacīja uz Israēla ķēniņu: uzvelc stopu ar savu roku! Un tas uzvilka ar savu roku, un Eliša lika savu roku uz ķēniņa roku
17. Un sacīja: atveri logu pret rītiem. Un viņš to atvēra. Un Eliša sacīja: šauj! Un viņš šāva. Tad viņš sacīja: tā ir Tā Kunga glābēja bulta, glābēja bulta pret Sīriešiem, jo tu kausi Sīriešus Afekā, tiekams tu tos izdeldēsi.
18. Pēc viņš sacīja: ņem bultas. Un kad tas tās ņēma, tad viņš sacīja uz Israēla ķēniņu: sit zemi! Un viņš sita trīs reizes un apstājās.
19. Tad Dieva vīrs par to apskaitās un sacīja: ja tu būtu piecas vai sešas reizes sitis, tad tu Sīriešus būtu kāvis līdz izdeldēšanai, bet nu tu Sīriešus kausi trīs reiz.
20. Un Eliša nomira un to apraka, kad Moabiešu sirotāji gada sākumā ielauzās zemē.
21. Un notikās, kad tie nupat vienu vīru gribēja aprakt, redzi, tad tie ieraudzīja karapulku un iemeta vīru Elišas kapā. Un kad vīrs dabūja aiztikt Elišas kaulus, tad tas palika dzīvs un cēlās uz savām kājām.
22. Un Hazaēls, Sīriešu ķēniņš, spaidīja Israēli visu Jehoahaza mūžu.
23. Bet Tas Kungs tiem bija žēlīgs un apžēlojās par tiem un atgriezās pie tiem Savas derības dēļ ar Ābrahāmu, Īzaku un Jēkabu un negribēja tos nomaitāt un tos arīdzan neatmeta no Sava vaiga līdz šim laikam.
24. Un Hazaēls, Sīriešu ķēniņš, nomira, un BenHadads, viņa dēls, palika par ķēniņu viņa vietā.
25. Tad Jehoas, Jehoahaza dēls, atņēma atkal tās pilsētas no BenHadada, Hazaēļa dēla rokas, ko šis karā bija ņēmis no Jehoahaza, viņa tēva, rokas. Jehoas viņu kāva trīs reizes un atdabūja Israēla pilsētas.