2. Ķēniņu 13 LTV1965
1. Un divdesmit trešajā Joasa, Jūdas ķēniņa Ahasjas dēla, valdīšanas gadā, Joahass, Jehus dēls, kļuva ķēniņš pār Israēlu, un viņš valdīja kā ķēniņš Samarijā septiņpadsmit gadus.
2. Ari viņš darīja to, kas bija ļauns tā Kunga acis, jo viņš sekoja Jerobeāma, Nebata dēla, grēku darbiem, ar kuriem tas bija pavedinājis Israēlu uz grēkiem, un viņš no tiem neatkāpās.
3. Tad tā Kunga dusmas iedegās pār Israēlu, un Viņš tos nodeva Aramas ķēniņa Hazaēla un Ben-Hadada, Hazaēla dēla, rokā visu laiku.
4. Bet kad Joahass pielūdza to Kungu, tad tas Kungs viņu paklausīja, jo Viņš ievēroja tās varmācības, ar kādām Aramas ķēniņš apspieda Israēlu.
5. Un tas Kungs deva Israēlam glābēju, ka tie izglābās no aramiešu rokas, un Israēla bērni varēja atkal mierīgi dzīvot savās teltis kā iepriekš.
6. Tomēr tie neatkāpās no Jerobeāma nama ierastiem grēku darbiem, ar kuriem tas bija pavedinājis Israēlu grēkot, un staigāja šajos grēkos; pat Aštarte joprojām palika Samarijā.
7. Bet no Joahasa karavīru saimes nebija vairāk atlikušies kā tikai piecdesmit jātnieki un desmit kapa rati, kā arī desmit tūkstoš kājnieki: Aramas ķēniņš bija tos nokāvis un padarījis tos līdzīgus pīšļiem, kas saminami.
8. Un kas vēl ir stāstāms par Joahasu, un viss tas, ko viņš ir darījis un ari viņa varoņdarbi, tas rakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā.
9. Un kad Joahass apgūlās pie saviem tēviem un viņu apraka Samarijā, tad viņa dēls Joass kļuva ķēniņš viņa vietā.
10. Un Jūdas ķēniņa Joasa trīsdesmit septītajā valdīšanas gadā, Joass, Joahasa dēls, kļuva ķēniņš pār Israēlu, un viņš valdīja Samarijā sešpadsmit gadus.
11. Un viņš darīja to, kas bija ļauns tā Kunga acīs; viņš neatkāpās no Jerobeāma, Nebata dēla, grēku darbiem, ar kubiem tas bija pavedinājis Israēlu grēkot: tajos viņš staigāja.
12. Un kas vēl par Joasu stāstāms, un viss, ko viņš darījis, un arī viņa varoņdarbi, kā viņš cīnījās ar Jūdas ķēniņu Amacju, tas ir rakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā.
13. Kad nu Joass apgūlās pie saviem tēviem, tad Jerobeāms nosēdās uz viņa troņa, bet Joass tika aprakts Samarijā pie Israēla ķēniņiem.
14. Un kad Elīsa sasirga ar slimību, ar kuj-a tas arī nomira, tad nāca lejā Joass, Israēla ķēniņš, lai viņu apraudzītu, un viņš raudāja tā priekšā un sauca: „Mans tēvs, mans tēvs! Israēla rati un jātnieki!“
15. Tad Elīsa tam sacīja: „Atnes loku un bultas!“ Un kad viņš tam atnesa ir loku ir bultas,
16. Tad viņš sacīja Israēla ķēniņam: „Uzvelc loku ar savu roku!“ Kad viņš to izdarīja, tad Elīsa uzlika savu roku uz ķēniņa rokas
17. Un sacīja: „Atver logu pret austrumiem!“ Un viņš to atvēra. Un Elīsa sauca: „Šauj!“ Un viņš izšāva. Tad Elīsa sacīja: „Tā ir tā Kunga glābēja bulta, kas tevi glābs no Aramas, jo tu sakausi aramiešus pie Afekas, kamēr tu tos iznīcināsi galīgi!“
18. Un pēc tam viņš sacīja: „Ņem bultas!“ Kad viņš bija bultas paņēmis, tad viņš sacīja Israēla ķēniņam: „Sit ar tām zemi!“ Un tas sita trīs reizes un apstājās.
19. Tad Dieva vīrs sadusmojās par viņu un sacīja: „Piecas reizes vai pat sešas reizes ja tu būtu sitis, tad tu būtu aramiešus sakāvis līdz to pilnīgai iznī-cināšanai, bet nu tagad tu tikai trīs reizes vien sakausi aramiešus!“
20. Kad Elīsa nomira, tad to apraka; bet moābiešu sirotāju pulki mēdza gada sākumā gadu no gada ielauzties zemē.
21. Un notika, kad viņi tieši gribēja apglabāt kādu vīru, tad, redzi, viņi ieraudzīja laupītāju pulka nākam; un tie iemeta to vīru Elīsas kapā, un paši aizgāja. Bet tiklīdz kā tas vīrs pieskārās Elīsas kauliem, tad tas kļuva dzīvs un piecēlās kājās.
22. Un Aramas ķēniņš Hazaēls ap-spieda un nomāca Israēlu visu Joahasa valdīšanas laiku.
23. Tomēr tas Kungs bija viņiem žēlīgs un apžēlojās par viņiem. Viņš tiem atkal izrādīja savu laipnību, pie-minēdams savu derību ar Ābrahāmu, īzāku un Jēkabu, jo Viņš negribēja tos pilnīgi izdeldēt un stumt no sava vaiga līdz pat mūsu laikam.
24. Un kad Aramas ķēniņš Hazaēls nomira, tad viņa dēls Ben-Hadads, kļuva ķēniņš viņa vietā.
25. Tad Joass, Joahasa dēls, atkal atņēma Ben-Hadadam, Hazaēla dēlam, tās pilsētas, kuras tas karā bija atņēmis viņa tēvam Joahasam. Joass viņu sakāva trīs reizes un tā atguva atpakaļ Israēla pilsētas.