2. Ķēniņu 15 NLB

1. Israēla ķēniņa Jārobāma divdesmit septītajā gadā sāka valdīt Jūdas ķēniņš Azarja, Amacjāhu dēls.

2. Viņš sāka valdīt sešpadsmit gadu vecumā un valdīja Jeruzālemē piecdesmit divus gadus. Viņa mātes vārds bija Jeholjāhu no Jeruzālemes.

3. Viņš darīja to, kas tīkams Kungam. Visu viņš darīja tāpat kā viņa tēvs Amacjāhu.

4. Nenovāca tikai augstieņu altārus, tauta joprojām upurēja un kvēpināja augstieņu altāros.

5. Kungs sita ķēniņu ar spitālību, viņš bija spitālīgs līdz savai nāves dienai. Ķēniņš dzīvoja atsevišķā namā, un ķēniņa dēls Jotāms bija pārvaldnieks un tiesāja tās zemes tautu.

6. Pārējie Azarjas darbi un viss, ko viņš darīja, – vai tad par to nav rakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā?

7. Azarja apgūlās pie tēviem, un viņu apbedīja pie tēviem Dāvida pilsētā. Pēc viņa sāka valdīt viņa dēls Jotāms.

8. Jūdas ķēniņa Azarjas trīsdesmit astotajā gadā Samarijā sešus mēnešus pār Israēlu valdīja Zeharjahu, Jārobāma dēls.

9. Viņš darīja to, kas netīkams Kungam, tāpat kā viņa tēvi. Viņš nenovērsās no Jārobāma, Nebāta dēla, grēkiem, ar kuriem tas bija licis grēkot Israēlam.

10. Pret viņu sacēlās Šallūms, Jābēša dēls, nokāva viņu tautas priekšā, nonāvēja viņu un pats sāka valdīt viņa vietā.

11. Redzi, pārējie Zeharjahu darbi ir ierakstīti Israēla ķēniņu Laiku grāmatā.

12. Šis ir Kunga vārds, ko viņš sacīja Jehum: “Tavi dēli četras paaudzes sēdēs Israēla tronī.” Un tā bija.

13. Jūdas ķēniņa Uzija trīsdesmit devītajā valdīšanas gadā Samarijā vienu mēnesi valdīja Šallūms, Jābēša dēls.

14. Menahems, Gādī dēls, nāca no Tircas uz Samariju un nokāva Šallūmu, Jābēša dēlu, nonāvēja to Samarijā un valdīja pēc tā.

15. Par pārējiem Šallūma darbiem un viņa sazvērestību, redzi, par to ir rakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā!

16. Toreiz Menahems izkāva Tifsahu un visu, kas bija tur un tās robežās, sākot no Tircas, jo tie neatvēra viņam vārtus. Viņš to sakāva un uzšķērda tur visas grūtās sievas.

17. Jūdas ķēniņa Azarjas trīsdesmit devītajā gadā Samarijā uz desmit gadiem pār Israēlu sāka valdīt Menahems, Gādī dēls.

18. Viņš darīja to, kas netīkams Kungam. Viņš nenovērsās no Jārobāma, Nebāta dēla, grēkiem, ar kuriem tas visu savu mūžu bija licis grēkot Israēlam.

19. Asīrijas ķēniņš Pūls nāca pret to zemi, bet Menahems deva Pūlam tūkstoš sudraba talantus, lai viņš tam palīdzētu nostiprināt valdīšanu.

20. Šo naudu Menahems izspieda no Israēla. Katram bagātniekam bija jādod Asīrijas ķēniņam piecdesmit šekeļus sudraba. Tad Asīrijas ķēniņš devās atpakaļ un nepalika tajā zemē.

21. Pārējie Menahema darbi un viss, ko viņš darīja, – vai tad par to nav rakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā?

22. Menahems apgūlās pie tēviem, un pēc viņa sāka valdīt tā dēls Pekahjs.

23. Jūdas ķēniņa Azarjas piecdesmitajā valdīšanas gadā Samarijā pār Israēlu sāka valdīt Pekahjs, Menahema dēls, un valdīja divus gadus.

24. Viņš darīja to, kas netīkams Kungam. Viņš nenovērsās no Jārobāma, Nebāta dēla, grēkiem, ar kuriem tas bija licis grēkot Israēlam.

25. Pret ķēniņu sacēlās virsnieks Pekahs, Remaljāhu dēls. Kopā ar viņu bija piecdesmit vīru no Gileāda dēliem. Viņš to nokāva Samarijas ķēniņa namu nocietinājumā, kā arī Argobu un Arji. Viņš to nonāvēja un sāka valdīt tā vietā.

26. Pārējie Pekahja darbi un viss, ko viņš darīja, redzi, tie ir aprakstīti Israēla ķēniņu Laiku grāmatā!

27. Jūdas ķēniņa Azarjas piecdesmit otrajā valdīšanas gadā Samarijā pār Israēlu sāka valdīt Pekahs, Remaljāhu dēls. Viņš valdīja divdesmit gadus.

28. Viņš darīja to, kas netīkams Kungam, un nenovērsās no Jārobāma, Nebāta dēla, grēkiem, ar kuriem tas bija licis grēkot Israēlam.

29. Israēla ķēniņa Pekaha laikā Asīrijas ķēniņš Tiglat-Pilēsers nāca un ieņēma Ijonu, Ābel-Bēt-Maahu, Jānohu, Kedešu, Hācoru, Gileādu, Galileju un visu Naftālī zemi, un visus to iemītniekus aizveda trimdā uz Asīriju.

30. Hozeja, Ēlas dēls, sacēlās pret Pekahu, Remaljāhu dēlu, kāva to un nonāvēja. Viņš sāka valdīt Jotāma, Uzijas dēla, divdesmitajā gadā.

31. Pārējie Pekaha darbi un viss, ko viņš darīja, redzi, tie ir aprakstīti Israēla ķēniņu Laiku grāmatā!

32. Israēla ķēniņa Pekaha, Remaljāhu dēla, otrajā valdīšanas gadā par Jūdas ķēniņu kļuva Jotāms, Uzijas dēls.

33. Viņš sāka valdīt divdesmit piecu gadu vecumā un valdīja Jeruzālemē sešpadsmit gadus. Viņa mātes vārds bija Jerūša, Cādoka meita.

34. Viņš darīja to, kas tīkams Kungam. Visu viņš darīja tāpat, kā bija darījis viņa tēvs Uzija.

35. Nenovāca tikai augstieņu altārus, un tauta joprojām upurēja un kvēpināja augstieņu altāros. Viņš uzcēla Kunga nama Augšējos vārtus.

36. Pārējie Jotāma darbi un viss, ko viņš darīja, – vai tad par to nav rakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā?

37. Viņa dienās Kungs sūtīja pret Jūdu Arāmas ķēniņu Recīnu un Pekahu, Remaljāhu dēlu.

38. Jotāms apgūlās pie tēviem, un viņu apbedīja pie tēviem – tēva Dāvida pilsētā. Viņa dēls Āhāzs sāka valdīt pēc viņa.