2. Ķēniņu 16 LG8
1. Pekaha, Remalijas dēla, septiņpadsmitā gadā Ahazs, Jotama, Jūda ķēniņa, dēls, palika par ķēniņu.
2. Ahazs bija divdesmit gadus vecs, kad palika par ķēniņu, un valdīja sešpadsmit gadus Jeruzālemē, un nedarīja, kas Tam Kungam, viņa Dievam, patika, kā viņa tēvs Dāvids.
3. Jo viņš staigāja pa Israēla ķēniņu ceļiem. Viņš arī savam dēlam lika caur uguni iet pēc pagānu negantības, ko Tas Kungs Israēla bērnu priekšā bija izdzinis.
4. Viņš upurēja un kvēpināja arī pa kalniem un pakalniem un apakš visiem zaļiem kokiem.
5. Tad Recins, Sīriešu ķēniņš, ar Pekahu, Remalijas dēlu, Israēla ķēniņu, cēlās karā pret Jeruzālemi, un apmeta nometni ap Ahazu, bet to nevarēja pārvarēt.
6. Tanī laikā Recins, Sīriešu ķēniņš, atdabūja Elatu uz Sīriešu pusi, un izdzina Jūdus no Elatas, un Sīrieši nāca uz Elatu un tur dzīvoja līdz šai dienai.
7. Bet Ahazs sūtīja vēstnešus pie Tiglat Pilesera, Asīriešu ķēniņa, un lika sacīt: es esmu tavs kalps un tavs dēls, nāc šurp un atpestī mani no Sīriešu ķēniņa rokas un no Israēla ķēniņa rokas, kas pret mani cēlušies.
8. Un Ahazs ņēma sudrabu un zeltu, kas atradās Tā Kunga namā un ķēniņa nama mantās, un sūtīja dāvanas Asīriešu ķēniņam.
9. Un Asīriešu ķēniņš tam paklausīja, un Asīriešu ķēniņš cēlās pret Damasku un to uzņēma un aizveda tos (iedzīvotājus) uz Kiru un nokāva Recinu.
10. Tad ķēniņš Ahazs nāca Tiglat Pileseram, Asīriešu ķēniņam, pretī uz Damasku un tur redzēja altāri, kas bija Damaskā, un ķēniņš Ahazs sūtīja priesterim Ūrijam altāra līdzību un tēlu, visu tā, kā tas bija taisīts.
11. Un priesteris Ūrija uztaisīja tādu altāri; itin tādu, kādu ķēniņš Ahazs no Damaskas bija sūtījis, tādu priesteris Ūrija taisīja, kamēr ķēniņš Ahazs no Damaskas pārnāca.
12. Kad nu ķēniņš Ahazs no Damaskas pārnāca, tad ķēniņš redzēja altāri, un ķēniņš gāja pie altāra un uz tā upurēja,
13. Un iededzināja savu dedzināmo upuri un savu ēdamo upuri un izlēja savu dzeramo upuri un slacīja sava pateicības upura asinis uz altāri.
14. Bet to vara altāri, kas bija Tā Kunga priekšā, to viņš nocēla no tās vietas nama priekšā, starp (savu) altāri un Tā Kunga namu, un to cēla sānis (savam) altārim pret ziemeļa pusi.
15. Un ķēniņš Ahazs pavēlēja priesterim Ūrijam sacīdams: uz lielā altāra tev būs iededzināt rīta dedzināmo upuri un vakara ēdamo upuri, un ķēniņa dedzināmo upuri un viņa ēdamo upuri, un visu zemes ļaužu dedzināmo upuri un viņu ēdamo upuri un viņu dzeramo upuri, un tev uz to būs slacināt visas asinis no dedzināmiem upuriem un no kaujamiem upuriem, bet par vara altāri es apdomāšu, ko es darīšu.
16. Un priesteris Ūrija darīja, kā ķēniņš Ahazs bija pavēlējis.
17. Un ķēniņš Ahazs nolauzīja sānu galdus no krēsliem un noņēma no viņu virsas katlus un nocēla jūru no vara vēršiem, kas apakš tās bija, un to lika uz akmeņu grīdu.
18. Viņš arī noņēma pie Tā Kunga nama sabata lieveni, ko tie pie nama bija taisījuši, un ķēniņa vārtus no āra puses, Asīrijas ķēniņa dēļ.
19. Un kas vēl par Ahazu stāstāms, ko viņš darījis, tas ir rakstīts Jūda ķēniņu laiku grāmatā.
20. Un Ahazs aizmiga pie saviem tēviem, un tapa aprakts pie saviem tēviem Dāvida pilī, un Hizkija, viņa dēls, palika par ķēniņu viņa vietā.