Logo
🔍

2. Ķēniņu 18 LTV1965

«

1. Un Israēla ķēniņa Hoseas, Ēlas dēla, trešajā valdīšanas gadā Hiskija, Ahasa, Jūdas ķēniņa, dēls, kļuva ķēniņš.

2. Viņam bija divdesmit pieci gadi, kad viņš kļuva ķēniņš, un viņš valdīja divdesmit deviņus gadus Jeruzālemē; viņa mātes vārds bija Abija, un viņa bija Zacharjas meita.

3. Un viņš darīja to, kas bija taisnīgs tā Kunga acīs, it visu gluži tā, kā viņa ciltstēvs Dāvids bija darījis.

4. Viņš nopostīja augstieņu svētnīcas, un viņš salauza piemiņas akmeņus, nocirta elku stabus un sadragāja vapa čūsku, kuņu Mozus bija darinājis: līdz tam laikam Israēla bērni bija tai kvēpinājuši, un viņi to sauca par Nehuštanu.

5. Viņš paļāvās tam Kungam, Israēla Dievam, un pēc viņa nebija otra tāda kā viņš starp visiem Jūdas ķēniņiem, ir priekš viņa tāda nebija bijis.

6. Viņš cieši pieķērās tam Kungam, viņš no Dieva nenovērsās un sargāja tos baušļus, ko tas Kungs bija ar Mozus starpniecību pavēlējis.

7. Un tas Kungs bija ar viņu, tā ka viss, ko tik vien viņš pasāka, sekmējās. Viņš sacēlās arī pret Asirijas ķēniņu un tam vairs nekalpoja.

8. Viņš aizdzina arī filistiesus līdz Gazai un līdz šīs pilsētas robežām, sākot ar sardžu torni līdz stipri nocietinātai pilsētai.

9. Un ķēniņa Hiskijas ceturtajā valdīšanas gadā, bet tas bija Hoseas, Ēlas dēla, Israēla ķēniņa, septītais valdīšanas gads, Asirijas ķēniņš Salmanasars devās uzbrukumā pret Samariju un to ielenca

10. Un ieņēma pēc trim gadiem Hiskijas sestajā valdīšanas gadā, tas ir Israēla ķēniņa Hoseas devītais valdīšanas gads, kad Samarija tika iekapota.

11. Un Asirijas ķēniņš aizveda Israēlu gūstā uz Asiriju, un viņš tos nometināja Halahā un Haborā, Gozanas upes krastos, un mēdiešu pilsētās

12. Par sodu, tāpēc ka tie nebija klausījuši tā Kunga, sava Dieva, balsij un bija pārkāpuši Viņa derību un visu, ko tā Kunga kalps Mozus bija pavēlējis; to tie nebija nedz klausījuši, nedz darījuši.

13. Bet ķēniņa Hiskijas četrpadsmitajā valdīšanas gadā nāca Asirijas ķēniņš Sanheribs uzbrukumā pret visām stipri nocietinātām Jūdas pilsētām, un viņš tās iekaroja.

14. Tad Jūdas ķēniņš Hiskija sūtīja sūtņus pie Asirijas ķēniņa uz Lachišu un lika tam sacīt: „Es esmu apgrēkojies; ej prom no manas zemes! Ko tu man uzliksi, to es nesīšu.“ Tad Asirijas ķēniņš uzlika Jūdas ķēniņam Hiskijam trīs simti talentus sudraba un trīsdesmit talentus zelta.

15. Un Hiskija atdeva visu sudrabu, kas atradās tā Kunga namā un ķēniņa pils krātuvēs.

16. Tanī laikā Hiskija nolobīja visu zeltu no tā Kunga nama divviru durvīm un no četrstūpu stabiem, kupus viņš pats bija pārklājis ar zelta skārdu, un atdeva to Asirijas ķēniņam.

17. Bet Asirijas ķēniņš sūtīja Tartanu, valsts pārvaldnieku, Rab-Sarisu, valsts apsardzības priekšnieku, un Rab-Šaku, dzērienu devēju priekšnieku, ar lielu kapaspēku no Lachišas pret ķēniņu Hiskiju uz Jeruzālemi. —Kad nu tie bija ieradušies un pienākuši pie Jeruzalemes, viņi nostājās pie augšējā dīķa ūdens vada; šis dīķis atrodas ceja malā pie velētāju tīruma.

18. Tad tie aicināja ķēniņu nākt ārā, bet pie viņiem iznāca Eljakims, Hilkijas dēls, mājas pārraugs, ar valsts rakstvedi Šebnu un ar padomnieku Joachu, Asafa dēlu.

19. Un Rab-Šaks tiem sacīja: „Sakiet tā Hiskijam: tā saka lielais ķēniņš, proti, Asirijas ķēniņš: Kas tas tev par tādu patvērumu, uz kufu tu pajaujies?

20. Vai tu domā, ka lūpu vārdi vien ir padoms un spēka avots arī karam? Un tagad, uz ko tad tu tik stipri ceri, ka tu esi pret mani sacēlies?

21. Nu redzi, jā, tu paļaujies uz salūzušo niedri, uz Ēģipti, bet tas vīrs, kas uz to atbalstīsies, tam tā iedursies viņa rokā un to pārdurs; tāds ir faraons, Ēģiptes ķēniņš, pret visiem tiem, kas uz viņu paļaujas.

22. Bet ja jūs man apgalvojat: Mēs paļaujamies uz to Kungu, mūsu Dievu, tad vai tas nav tas pats, kūpam Viņa augstieņu svētnīcas kopā ar to altāpiem Hiskija ir nopostījis, pavēlēdams kā Jūdam, tā Jeruzālemei, ka vienīgi šī altāpa priekšā, kas ir Jeruzālemē, jums jāmetas ar savu vaigu pie zemes?

23. Un nu tagad, saderi jel ar manu kungu, ar Asirijas ķēniņu, derību: es esmu ar mieru dot tev divus tūkstošus zirgu, ja vien tev ir jātnieki, ko sēdināt tiem mugurā!

24. Kā tad tu varēsi atsist vienu no mana kunga vismazākā zemes pār-valdnieka uzbrukumiem? Bet tu, kā redzams, paļaujies uz Ēģiptes ratiem un jātniekiem!

25. Un vai tad nu es esmu bez tā Kunga, jūsu Dieva, ziņas devies uzbru-kumā pret šo vietu, lai to izpostītu? Tas Kungs pats uz mani ir sacījis: Dodies pret šo zemi un izposti to!“

26. Tad Ēljakims, Hilkijas dēls, un Šebna un Joachs sacīja Rab-Šakam: „Lūdzu runā ar saviem kalpiem ara-miešu valodā, ko mēs saprotam, bet lūdzu, nerunā ar mums, visai tautai uz mūriem dzirdot, jūdiski!“

27. Bet Rab-Šaks tiem atbildēja: „Vai mans kungs mani ir sūtījis, lai es runātu tikai ar jūsu kungu un ar jums šos vārdus, un ne arī ar tiem vīriem, kūpi apmetušies uz mūriem un kupiem kopā ar jums būs jāēd savi izkārnījumi un jādzep savi mīzali?“

28. Un Rab-Šaks nostājās un sauca skaļā balsī jūdiski, un viņš runāja un skaidroja: „Klausaities lielā ķēniņa, Asi-rijas ķēniņa, vēstījumu!

29. Tā ķēniņš liek jums sacīt: Lai Hiskija jūs nepieviļ! Jo viņš jūs nespēs izglābt no manas rokas.

30. Un lai arī Hiskija neliek jums lolot veltas cerības uz to Kungu, sacīdams: Patiešām, Dievs tas Kungs pats mūs glābdams izglābs, un šī pilsēta nekritīs Asirijas ķēniņa rokā!

31. Neklausiet Hiskijam! Bet tā saka Asirijas ķēniņš: „Noslēdziet mieru ar mani un nāciet ārā pie manis! Tad ikviens ēdīs no sava vīna koka un no sava vīģes koka, un ikviens dzers ūdeni no savas akas,

32. Kamēr es nākšu un jūs aizvedīšu tādā zemē, kas ir līdzīga jūsu zemei, zeme, pilna ar labību un vīnu, maizes labības un vīnu kalnu zeme, eļļas koku, eļļas un medus pilna zeme, tad jās paliksit dzīvi, un jums nebūs jāmirst. Bet neklausiet Hiskijam, jo viņš jūs krāpj, sacīdams: Dievs tas Kungs mūs izpestīs!

33. Vai gan no pagānu tautu dieviem jel kāds ir izglābis savu zemi no Asirijas ķēniņa rokas?

34. Kur tad ir Hamatas un Arpadas dievi? Kur ir Sefarvajimas, Henas un arī Ivas dievi? Un tikpat maz tie ir izglābuši Samariju no manas rokas.

35. Kupš no visiem pasaules dieviem ir izglābis savu zemi no manas rokas? Kā tad gan Dievs tas Kungs Jeruzālemi izglābs no manas rokas?“

36. Bet tauta cieta klusu un viņam neatbildēja neviena vārda, jo ķēniņš bija pavēlējis un sacījis: „Jums nebūs viņam atbildēt!“

37. Un tad nama uzraugs Eljakīms, Hilkijas dēls, un valsts rakstvedis Šebna un padomnieks Joachs, Asafa dēls, nāca atpakaļ, savas drēbes plēsdami gabalos, pie Hiskijas, un paziņoja viņam Rab-Šaka vārdus.

»