2. Ķēniņu 19 LTV1965
1. Kad ķēniņš Hiskija dzirdēja šo vēsti, tad viņš saplēsa savas drēbes un apvilka maisu un devās uz tā Kunga namu.
2. Un viņš tūdaļ nosūtīja nama pārraugu Ēljakimu un valsts rakstvedi Šebnu un vecākos priesterus, ietērpušos maisos, pie pravieša Jesajas, Amoca dēla.
3. Un tie viņam sacīja: „Tā Hiskija liek tev sacīt: Šī diena ir bēdu, soda un nievājuma diena, jo auglis ir nonācis līdz dzimšanai, bet nav spēka dzemdēt.
4. Bet varbūt, ka tas Kungs, tavs Dievs, būs dzirdējis visus Rab-Šaka vārdus, ko viņa kungs, Asirijas ķēniņš, ir sūtījis, lai tas zaimotu dzīvo Dievu, un sauks to pie atbildības šo vārdu dēl, kurus Viņš pats, tas Kungs, tavs Dievs, ir dzirdējis. Tādēļ celies un aizlūdz par atlikušiem, kas vēl palikuši!“
5. Kad nu ķēniņa Hiskijas kalpi nonāca pie Jesajas,
6. Tad Jesaja tiem sacīja: „Nonesiet savam kungam šādu atbildi: Tā saka tas Kungs: Nebīsties no tiem vārdiem, kurus tu esi dzirdējis, ar ko Asirijas ķēniņa kalpi Mani ir zaimojuši!
7. Redzi, Es tam došu tādu garu, ka tas dzirdēs baumas un atgriezīsies at-pakaļ savā zemē, un Es likšu viņam krist no zobena pašam savā zemē!“
8. Kad nu Rab-Šaks atgriezās atpakaļ, tad viņš atrada Asirijas ķēniņu karojam pret Libnu, jo ķēniņš bija dzirdējis, ka tas no Lachišas savas teltis aizcēlis projām.
9. Un kad viņš par Kušas ķēniņu Tirhaku bija saņēmis ziņu: Redzi, viņš ir izgājis, lai karotu ar tevi, tad viņš sūtīja vēl reiz vēstnešus pie Hiskijas un lika sacīt:
10. Nonesiet Jūdas ķēniņam Hiskijam šādu vēstījumu: „Lai tevi tikai nepieviļ tavs Dievs, uz kuru tu tik stipri paļaujies, sacīdams: Jeruzāleme netiks nodota Asirijas ķēniņa rokā!
11. Tu taču pats esi dzirdējis, ko Asirijas ķēniņi ir darījuši visām citām zemēm, tās pilnīgi izpostīdami, un tu vēl domā, ka tu tiksi izglābts?
12. Vai tad tos izglāba pagānu tautu dievi, kupus mani tēvi ir iznīcinājuši: Gozanu, Haranu, Recefu un Ēdenes pēcnācējus, kuri bija Tel-Asarā?
13. Kur ir Hamatas ķēniņš, un kur ir Arpadas ķēniņš, un kur ir Lairas un Sefarvajimas ķēniņš, kur ir palicis Henas un Ivas ķēniņš?“
14. Kad nu ķēniņš Hiskija bija saņēmis rakstus no vēstnešu rokas un tos izlasījis, tad tas devās augšā uz tā Kunga namu, un tur Hiskija tos izplēta tā Kunga priekšā.
15. Tad Hiskija lūdzās tā Kunga priekšā, sacīdams: „Kungs, Israēla Dievs, Tu, kas sēdi pār ķerubiem! Tu vienīgi esi Dievs pār visām ķēniņu valstīm pasaulē; Tu esi radījis debesis un zemi!
16. Pievērs, ak Kungs, savu ausi un klausi! Atver savas acis, ak Kungs, un redzi! Jā, un ņem vērā tos vārdus, kupus Sanheribs ir rakstā lietojis, lai zaimotu dzīvo Dievu!
17. Patiesi, ak Kungs, Asirijas ķēniņi ir izpostījuši tautas un viņu zemes,
18. Un viņu dievus metuši ugunīs, jo tie nebija dievi, bet tie bija cilvēku roku darbs, koks un akmens, tādēļ arī tie tos ir iznīcinājuši.
19. Bet nu tagad, Kungs, mūsu Dievs, lūdzams, izpestī mūs no viņa rokas, lai visas pasaules ķēniņu valstis atzīst, ka Tu, ak Kungs, esi vienīgi Dievs!“
20. Tad Jesaja, Amoca dēls, sūtīja vēsti Hiskijam un lika tam sacīt: „Tā saka tas Kungs, Israēla Dievs: Kas zīmējas uz lūgumu, ar kādu tu esi grie-zies pie Manis, zīmējoties uz Asirijas ķēniņu Sanheribu, tad to Es esmu dzirdējis!
21. Šis ir tas vārds, ko tas Kungs, mūsu Dievs par viņu ir sarijis: Tevi nievā, tevi apsmej jaunava, Ciānas meita, un aiz tavas muguras krata savu galvu Jeruzālemes meita!
22. Ko tu esi apsmējis, un ko tu esi niecinājis, un pret ko tu esi tik augstu pacēlis savu balsi un augstprātīgi vērsis savus skatus? —Pret Israēla Svēto!
23. Ar savu vēstnešu muti tu esi to Kungu apmēdījis un esi sacījis: Ar saviem kapa ratu pulkiem es esmu pacēlies kalnu augstienēs, līdz Libanona augstākai virsotnei un es izcērtu viņas visaugstākos ciedru kokus un visizlasī-tākās cipreses, un es esmu nonācis līdz pašam galam, līdz tā meža vainagam.
24. Es uzroku un dzeru svešu zemju ūdeņus, un ar savām kāju pēdām es lieku izsīkt visām Ēģiptes Nīlas attekām!
25. Vai tu neesi dzirdējis? Sen Es to esmu nolēmis darīt kopš tālās pagātnes laikiem, jau senos laikos Es esmu to izdomājis, ko Es esmu tagad izvedis, ka tu vari likt, lai stipri nocietinātas pilsētas kļūst par akmeņu kaudzēm.
26. Tāpēc viņu iedzīvotājiem nebija nekādas varas, tie iztrūcinājās un palika kaunā, tie kļuva kā tīruma zelmenis, kā zaļojošs maurs, kā zāle uz jumta, un kā rūsaina labība, pirms tā nāk stiebros.
27. Un Es pazīstu ir tavu apmešanos, ir iziešanu ārā, ir tavu pārnākšanu, un tavu trakošanu pret Mani.
28. Tavas trakošanas dēļ pret Mani un tava lepnuma dēļ, kā tas ir nācis manās ausīs, jā, tādēļ Es likšu savu kāsi tavās nāsīs un savus laužņus tavā mutē, un Es tev likšu atgriezties atpakaļ pa to pašu ceļu, pa kupi tu esi atnācis!
29. Un tas lai būtu tev, Hiskija, par zīmi: Šinī gadā ēdīs papuvē augušu un nākamajā atzāles; tikai trešajā gadā sējiet un pļaujiet un apstādiet vīna kalnus un ēdiet tā augļus.
30. Un tad dzīvs palikušais atlikums no Jūdas nama izdos sakni kā atzaru, kas iesprausts zemē, un augļi tam aizmetīsies galotnē,
31. Jo no Jeruzālemes izies atlikušie un no Ciānas kalna izglābušies; to darīs tā Kunga Cebaota degsme!
32. Tāpēc tā saka tas Kimgs, attiecoties uz Asirijas ķēniņu: Viņš neienāks šinī pilsētā, un viņš neiešaus tur nevienu bultu, un viņš tai netuvosies ar lielo vairogu, un viņš neapmetīs ap to valni!
33. Pa to pašu ceļu, pa kuŗu viņš atnāca, pa to viņam būs atkal atgriezties atpakaļ, bet šinī pilsētā viņš neienāks! Tāds ir tā Kunga lēmums. —
34. Jo Es aizstāvēšu šo pilsētu, lai to izglābtu, Sevis labad, un sava kalpa Dāvida labad!“
35. Un tanī pašā naktī izgāja tā Kunga eņģelis un nogalināja asiriešu nometnē simtu astoņdesmit piecus tūk-stošus vīrus; un kad ļaudis no rīta agri cēlās, tad redzi, tur visus tos atrada mirušus, viss bija pilns ar miroņiem.
36. Tad Sanheribs, Asirijas ķēniņš, izvilka savu telšu mietus un aizgāja, un griezās atpakaļ uz savām mājām, un apmetās Ninivē.
37. Bet kad viņš tur kādreiz bija Nisrocha, sava dieva, svētnīcā, lai to pie-lūgtu, tad notika, ka viņa dēli Adramelechs un Sarecers viņam uzbruka un viņu nogalināja ar zobenu; viņi aizbēga pēc tam uz Ararata zemi, un viņa dēls Esarhadons kļuva ķēniņš viņa vietā.