2. Ķēniņu 19 NLB
1. Kad ķēniņš Hizkija to dzirdēja, viņš saplēsa savas drānas, ietinās maisā un devās uz Kunga namu.
2. Viņš sūtīja nama pārraugu Eljākīmu, rakstvedi Šebnu un priesteru vecajos, maisos tērptus, pie pravieša Jesajas, Āmoca dēla.
3. Viņi tam teica: “Tā saka Hizkija: šī diena ir nelaimes, soda un nievu diena – bērni jau līdz klēpjgalam tikuši, bet dzemdēt nav spēka!
4. Varbūt Kungs, tavs Dievs, sadzirdēs, ko sacījis rab-šākehs, kuru Asīrijas ķēniņš sūtījis izsmiet dzīvo Dievu, varbūt viņš to sodīs par visiem vārdiem, ko Kungs, tavs Dievs, ir dzirdējis! Bet tu raidi lūgšanu par to atlikumu, kas te vēl palicis!”
5. Ķēniņa Hizkijas kalpi nāca pie Jesajas,
6. un Jesaja tiem teica: “Sakiet savam kungam: tā saka Kungs: nenobīsties dzirdēto vārdu dēļ, ar kādiem Asīrijas ķēniņa kalpi mani paļāja!
7. Redzi, kādu garu es viņam došu – viņš saklausīsies tenkas un dosies atpakaļ uz savu zemi, un es likšu, lai viņš krīt no zobena savā zemē!”
8. Kad rab-šākehs atgriezās, viņš sastapa Asīrijas ķēniņu uzbrūkam Libnai. Viņš bija dzirdējis, ka tas jau devies projām no Lāhīšas,
9. jo bija dzirdējis runājam par Kūšas ķēniņu Tirhāku, ka tas jau devies pret viņu cīnīties! Kad viņš to bija padzirdējis, tas sūtīja vēstnešus pie Hizkijas, sacīdams:
10. “Tā sakiet Jūdas ķēniņam Hizkijam: lai tevi nepieviļ tavs Dievs, uz kuru tu paļaujies, domādams, ka Jeruzāleme netiks atdota Asīrijas ķēniņam!
11. Redzi, tu jau esi dzirdējis, ko Asīrijas ķēniņi darījuši visām zemēm – tās nopostījuši! – un tu vēl ceri glābties!?
12. Vai viņus izglāba to tautu dievi, kuras izdeldēja mani tēvi – Gozānu un Hārānu, un Recefu, un Ēdenes dēlus, kas bija Telāsārā.
13. Kur ir Hamātas ķēniņš un Arpadas ķēniņš, un Sefarvaimas pilsētas ķēniņš, un Hēnas un Ivas valdnieki?”
14. Hizkija ņēma vēstnešu atnesto vēstuli, lasīja to un tad devās uz Kunga namu. Tur Hizkija attina to Kunga priekšā.
15. Hizkija lūdza Kungu: “Kungs, Israēla Dievs! Tu starp ķerubiem mīti, tu vienīgais Dievs visām zemes valstīm, tu darināji debesis un zemi!
16. Pievērs, Kungs, ausi un klausies, atver, Kungs, acis un redzi, ieklausies, ko sacījis Sanherībs, ko teicis, izsmiedams dzīvo Dievu!
17. Tiešām, Kungs! – Asīrijas ķēniņš izdeldējis tautu zemes,
18. un viņu dievi iemesti ugunī, jo tie nav dievi, tie cilvēka darināti – koks un akmens –, tāpēc tie izdeldēti!
19. Tad nu, Kungs, mūsu Dievs, glāb mūs no viņa rokas, lai visas zemes valstis zina, ka tu, Kungs, esi vienīgais Dievs!”
20. Jesaja, Āmoca dēls, sūtīja ziņu Hizkijam: “Tā saka Kungs, Israēla Dievs: es dzirdēju, ka tu lūdzi mani Asīrijas ķēniņa Sanherība dēļ.
21. Kungs par viņu ir sacījis: nicina tevi un nievā jaunava, Ciānas meita, tev aiz muguras šūpo galvu, Jeruzālemes meita!
22. Ko tu paļāji un nievāji, pret ko pacēli balsi, pret ko augstu cēli acis – tas Israēla Svētais!
23. Saviem vēstnešiem tu liki izsmiet manu Kungu, tu sacīji: man daudz kararatu, es kāpšu kalnu virsotnēs, tur augstu Lebanonā, es nocirtīšu slaidos ciedrus, lepnākās cipreses, nokļūšu tā augstienēs un auglīgajā mežā!
24. Tikko paroku – un tūdaļ svešzemju ūdeni dzeru, ar savu kāju pazolēm visas Ēģiptes straumes nosusinu!
25. Vai jau sen neesi dzirdējis, ka to es esmu darījis, kopš senām dienām tā nolicis, un tagad es lieku tā notikt – lai drupu kaudzēs sabrūk nocietinātās pilsētas!
26. To iemītniekiem nolaižas rokas, tie satriekti un apkaunoti, tie kļuvuši kā zāle uz lauka, kā nezāļu dīgsti, kā jumta zālājs, kā labības rūsa, pirms druva nobriedusi!
27. Vai tu celies vai sēdies, vai ej, vai nāc – es zinu, kā tu dumpo pret mani!
28. Tādēļ ka tu dumpo pret mani un tava nekaunība man nākusi ausīs, es tavās nāsīs ievēršu riņķi un likšu laužņus tev mutē – sūtīšu tevi pa to pašu ceļu, ko esi nācis!
29. Un šī tev ir zīme – šogad ēdīs to, kas atmatā, un arī nākamā gadā atmatā augušo, bet trešajā gadā jūs sēsiet un vāksiet, jūs stādīsiet vīnadārzus un ēdīsiet to augļus!
30. Jūdas nama izglābtie un atlikušie ies vairumā, sakne – uz leju, bet auglis uz augšu riesīsies!
31. Jo no Jeruzālemes nāks atlikums un izglābtie no Ciānas kalna – to darīs Kunga degsme!
32. Tādēļ tā saka Kungs par Asīrijas ķēniņu: viņš šajā pilsētā neienāks, viņš tur bultu neiešaus, ar vairogu tai priekšā nestās un valni pret to neuzbērs!
33. Viņš aizies pa to pašu ceļu, pa kuru nācis, viņš šajā pilsētā neienāks, teicis Kungs,
34. es pasargāšu šo pilsētu, es to glābšu – manis un mana kalpa Dāvida dēļ!”
35. Tonakt Kunga eņģelis gāja un nokāva Asīrijas nometnē simts astoņdesmit piecus tūkstošus. Pārējie rīta agrumā cēlās, un, redzi, visi gulēja beigti!
36. Tad Asīrijas ķēniņš Sanherībs nojauca nometni, devās atpakaļ un apmetās Ninivē.
37. Kad viņš zemojās sava dieva Nisroha namā, viņa dēli Adramelehs un Sarecers nokāva viņu ar zobenu, bet paši aizbēga uz Arārata zemi. Pēc viņa sāka valdīt viņa dēls Ēsar-Hadons.