2. Ķēniņu 20 LG8

1. Tanī laikā Hizkija palika slims uz miršanu, un pravietis Jesaja, Amoca dēls, nāca pie viņa un uz to sacīja: tā saka Tas Kungs: apkopi savu namu, jo tu mirsi un nepaliksi vesels.

2. Tad Hizkija savu vaigu pagrieza pret sienu un pielūdza To Kungu un sacīja:

3. Ak Kungs, piemini lūdzams, ka es Tavā priekšā esmu staigājis patiesībā no visas sirds un darījis, kas Tev patīk. Un Hizkija gauži raudāja.

4. Un kad Jesaja vēl nebija izgājis ne pusceļa caur pilsētu, tad Tā Kunga vārds uz viņu notika un sacīja:

5. Ej atpakaļ un saki uz Hizkiju, Manas tautas valdnieku: tā saka Tas Kungs, tava tēva Dāvida Dievs: Es tavu lūgšanu esmu klausījis, Es tavas asaras esmu redzējis, redzi, Es tevi darīšu veselu, trešajā dienā tu iesi Tā Kunga namā.

6. Un pie tavām dienām Es vēl pielikšu piecpadsmit gadus, un tevi un šo pilsētu Es izpestīšu no Asīrijas ķēniņa rokas un pasargāšu šo pilsētu Sevis labad un Sava kalpa Dāvida labad.

7. Un Jesaja sacīja: ņemiet vīģu rausi. Un tie to ņēma un uzlika uz trumu, tad viņš palika vesels.

8. Un Hizkija sacīja uz Jesaju: kāda ir zīme, ka Tas Kungs mani darīs veselu, un ka es trešajā dienā iešu Tā Kunga namā?

9. Un Jesaja sacīja: šī būs zīme no Tā Kunga, ka Tas Kungs šo lietu darīs, ko Viņš runājis. Vai ēnai būs iet desmit kāpienus uz priekšu, vai desmit kāpienus atpakaļ?

10. Tad Hizkija sacīja: tas ir viegli, ēnai iet desmit kāpienus uz priekšu, - to ne, bet lai ēna iet desmit kāpienus atpakaļ.

11. Un pravietis Jesaja piesauca To Kungu, un Tas ēnai lika iet desmit kāpienus atpakaļ pa tiem pašiem kāpieniem, ko tā bija gājusi uz priekšu pie Ahaza saules stundeņa.

12. Tanī laikā Berodaks Baladans, Baladana dēls, Bābeles ķēniņš, sūtīja vēstules un dāvanas pie Hizkijas, jo tas bija dzirdējis, ka Hizkija ir slims.

13. Un Hizkija par tiem priecājās un tiem rādīja visu savu mantas namu, sudrabu un zeltu un dārgās zāles un smalko eļļu un visu savu bruņu namu un visu, kas viņa mantās bija; nekas nebija viņa namā un visā viņa valstī ko Hizkija tiem nebūtu rādījis.

14. Tad pravietis Jesaja nāca pie ķēniņa Hizkijas un uz to sacīja: ko šie vīri sacījuši un no kurienes tie pie tevis nākuši? Un Hizkija sacīja: tie no tālas zemes atnākuši, no Bābeles.

15. Un tas sacīja: ko tie laba redzējuši tavā namā? Un Hizkija sacīja: tie visu redzējuši, kas manā namā; nekā nav no manām mantām, ko es tiem nebūtu rādījis.

16. Tad Jesaja sacīja uz Hizkiju: klausies Tā Kunga vārdu:

17. Redzi, dienas nāks, ka viss, kas ir tavā namā un ko tavi tēvi līdz šai dienai sakrājuši, taps novests uz Bābeli, nekas netaps atlicināts, saka Tas Kungs.

18. Un no taviem bērniem, kas no tevis nāks, ko tu dzemdināsi, taps ņemti, ka tie būs par einuhiem Bābeles ķēniņa pilī.

19. Un Hizkija sacīja uz Jesaju: Tā Kunga vārds ir labs, ko tu runājis. Un viņš sacīja: lai notiek, kad tikai miers un drošība pastāv manā laikā.

20. Un kas vēl par Hizkiju stāstāms, un viss viņa spēks, un ko viņš darījis, un par dīķi un ūdens grāvi, un ka viņš ūdeni vadījis pilsētā, tas viss ir rakstīts Jūda ķēniņu laiku grāmatā.

21. Un Hizkija aizmiga pie saviem tēviem, un Manase, viņa dēls, palika par ķēniņu viņa vietā.