2. Ķēniņu 22 LG8

1. Josija bija astoņus gadus vecs, kad palika par ķēniņu, un valdīja trīsdesmit vienu gadu Jeruzālemē. Un viņa mātei bija vārds Jedida, Adajas meita no Backates.

2. Un tas darīja, kas Tam Kungam labi patika un staigāja visos sava tēva Dāvida ceļos un neatkāpās ne pa labo ne pa kreiso roku.

3. Un ķēniņa Josijas astoņpadsmitā gadā ķēniņš sūtīja skrīveri Šafanu, Acalijas dēlu, Mešulama dēla dēlu, Tā Kunga namā un sacīja:

4. Ej pie augstā priestera Hilķijas, saņemt naudu, kas Tā Kunga namā nesta, un ko sliekšņu sargi no ļaudīm sakrājuši,

5. Un to dot darba uzraugiem rokā, kas ir iecelti pār Tā Kunga namu, lai tie to dod strādniekiem pie Tā Kunga nama, izlabot nama plīsumus,

6. Amatniekiem un nama taisītājiem un mūrniekiem, pirkt kokus un cirstus akmeņus, izlabot to namu.

7. Bet lai neprasa atbildēšanu par naudu, kas viņu rokā dota, jo tie to dara uz ticību.

8. Tad augstais priesteris Hilķija sacīja uz skrīveri Šafanu: es bauslības grāmatu esmu atradis Tā Kunga namā. Un Hilķija deva Šafanam grāmatu; un tas to lasīja.

9. Un skrīveris Šafans nāca pie ķēniņa un viņam nesa vēsti atpakaļ un sacīja: tavi kalpi ir izbēruši naudu, kas Tā Kunga namā atrasta, un to devuši rokā darba uzraugiem, kas iecelti pār Tā Kunga namu.

10. Un skrīveris Šafans stāstīja ķēniņam un sacīja: “Priesteris Hilķija man ir devis grāmatu.” Un Šafans to lasīja ķēniņam priekšā.

11. Kad nu ķēniņš dzirdēja bauslības grāmatas vārdus, tad viņš saplēsa savas drēbes.

12. Un ķēniņš pavēlēja priesterim Hilķijam un Ahikamam, Šafana dēlam, un Ahboram, Mihajas dēlam, un skrīverim Šafanam un ķēniņa kalpam Asajam, un sacīja:

13. Ejat, vaicājiet To Kungu par mani un par ļaudīm un par visu Jūdu par šās grāmatas vārdiem, kas ir atrasta. Jo Tā Kunga bardzība ir liela, kas pret mums iedegusies par to, ka mūsu tēvi šās grāmatas vārdus nav klausījuši, nedz darījuši, kas viss mums tur uzrakstīts.

14. Tad priesteris Hilķija un Ahikams un Ahbors un Šafans un Asaja nogāja pie pravietes Huldas, drēbju sarga, Šaluma, Tikvas dēla, Harhas dēla dēla, sievas, kas dzīvoja Jeruzālemes otrā daļā, un tie ar to runāja.

15. Un tā uz tiem sacīja: tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs: sakāt vīram, kas jūs pie Manis sūtījis:

16. Tā saka Tas Kungs: redzi, Es vedīšu nelaimi pār šo vietu un pār viņas iedzīvotājiem, visus grāmatas vārdus, ko Jūda ķēniņš lasījis,

17. Tāpēc ka tie Mani atstājuši un kvēpinājuši citiem dieviem un Mani kaitinājuši ar visiem saviem roku darbiem, tāpēc Mana bardzība pret šo vietu iedegsies un nedzisīs.

18. Bet uz Jūda ķēniņu, kas jūs sūtījis, To Kungu vaicāt, jums tā būs sacīt: tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs, par vārdiem, ko tu esi dzirdējis:

19. Tāpēc ka tava sirds mīksta tapusi, un tu Tā Kunga priekšā esi zemojies, dzirdēdams, ko Es esmu runājis pret šo vietu un pret viņas iedzīvotājiem, ka tiem būs iet postā un palikt par lāstu, un esi saplēsis savas drēbes un raudājis Manā priekšā, tad Es tevi arī esmu paklausījis, saka Tas Kungs.

20. Tāpēc, redzi, Es tevi piepulcināšu taviem tēviem, un tu ar mieru tapsi guldīts savā kapā, un tavas acis neredzēs nelaimi, ko Es vedīšu pār šo vietu. Un tie ķēniņam atsacīja šo vārdu.