2. Ķēniņu 22 NLB
1. Jošijāhu sāka valdīt astoņu gadu vecumā. Viņš valdīja Jeruzālemē trīsdesmit vienu gadu, un viņa mātes vārds bija Jedīda, Adāja meita, no Bockatas.
2. Viņš darīja to, kas tīkams Kungam, un staigāja visos sava tēva Dāvida ceļos un nenovērsās ne pa labi, ne pa kreisi.
3. Kad ķēniņam Jošijāhu bija astoņpadsmit gadu, viņš sūtīja rakstvedi Šāfānu, Acaljāhu dēlu, Mešullāma dēla dēlu, uz Kunga namu un sacīja:
4. “Ej pie augstā priestera Hilkijas un saskaiti naudu, kas ienākusi Kunga namā, ko durvju sargi savākuši no tautas,
5. un to lai dod Kunga nama darbu pārraugiem, un tie lai dod naudu Kunga nama strādniekiem tempļa plaisu labošanai –
6. amatniekiem, namdariem un mūrniekiem, lai tie pērk kokus un tēstus akmeņus un salabo templi.”
7. Bet par izsniegto naudu norēķinus neprasīja, jo tie visu darīja uzticīgi.
8. Augstais priesteris Hilkija sacīja rakstvedim Šāfānam: “Es atradu Kunga namā bauslības grāmatu!” Hilkija iedeva grāmatu Šāfānam, un tas to lasīja.
9. Rakstvedis Šāfāns nāca pie ķēniņa un ziņoja: “Tavi kalpi ņēma naudu, kas bija templī, un deva to Kunga nama darbu pārraugiem.”
10. Un rakstvedis Šāfāns stāstīja ķēniņam: “Priesteris Hilkija man iedeva kādu grāmatu.” Un Šāfāns to lasīja ķēniņam priekšā.
11. Kad ķēniņš dzirdēja bauslības grāmatas vārdus, viņš saplēsa savas drānas.
12. Tad ķēniņš pavēlēja priesterim Hilkijam un Ahīkāmam, Šāfāna dēlam, Ahboram, Mihas dēlam, rakstvedim Šāfānam un ķēniņa kalpam Asājam:
13. “Ejiet un iztaujājiet Kungu manis, tautas un visas Jūdas dēļ par atrastās grāmatas vārdiem, jo Kunga dusmas ir lielas – tās ir iedegušās pret mums, jo mūsu tēvi nav pildījuši šīs grāmatas vārdus un nav darījuši visu, kas tajā mums sacīts!”
14. Tad priesteris Hilkija, Ahīkāms, Ahbors, Šāfāns un Asāja gāja pie pravietes Huldas, tērpu pārziņa Šallūma, Tikvas dēla, Harhasa dēla dēla sievas – viņa dzīvoja Jeruzālemes nomalē, – un tie runāja ar viņu.
15. Viņa tiem sacīja: “Tā saka Kungs, Israēla Dievs: sakiet vīram, kurš jūs pie manis sūtīja:
16. tā saka Kungs: redzi, ļaunums nāks pār šo vietu un tās iemītniekiem. Notiks viss, par ko Jūdas ķēniņš lasīja šajā grāmatā!
17. Tas būs tāpēc, ka tie mani atmeta un kvēpināja citiem dieviem, mani sadusmodami ar visiem savu roku darinājumiem. Manas dusmas ir iedegušās pret šo vietu, un tās neapdzisīs!
18. Tā sakiet Jūdas ķēniņam, kurš jūs sūtīja iztaujāt Kungu: tā saka Kungs, Israēla Dievs, par to, ko tu dzirdēji:
19. tāpēc, ka tava sirds ir jūtīga un tu zemojies Kunga priekšā, dzirdēdams viņa vārdus par šo vietu, tās iemītniekiem, visām šausmām un lāstu, un tu saplēsi savas drānas un raudāji manā priekšā, – tāpēc es tevi uzklausu, saka Kungs.
20. Redzi, tādēļ es tevi piepulcināšu tēviem un mierā tevi guldīs kapā, tavas acis neredzēs visu ļaunumu, kam es likšu nākt pār šo vietu!” Šos vārdus viņi atstāstīja ķēniņam.