2. Ķēniņu 24 LTV1965
1. Viņa valdīšanas laikā cēlās un nāca Nebukadnēcars, Bābeles ķēniņš, un Jojakims bija viņam pakļauts trīs gadus, bet tad viņš no tā atkrita.
2. Tad tas Kungs lika doties pret viņu kaldiešu un aramiešu, kā arī Moāba un amoniešu karapulkiem un Viņš tiem lika iebrukt Jūdā, lai to iznīcinātu pēc tā Kunga vārda, ko Viņš bija runājis ar savu kalpu, praviešu, muti.
3. Patiešām, Jūdam notika tikai pēc tā Kunga vārda, kad Viņš to atstūma no sava vaiga Manases grēku dēļ, kurus viņš bija darījis,
4. Bet it sevišķi nenoziedzīgo asiņu dēļ, kuras viņš bija izlējis, piepildīdams Jeruzālemi ar nevainīgām asinīm; arī tās tas Kungs negribēja viņam piedot.
5. Un kas vēl ir stāstāms par Jojakimu, viss tas, ko viņš ir darījis, tas ir ierakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā.
6. Kad Jojakims apgūlās pie saviem tēviem, tad viņa dēls Jojachīns kļuva ķēniņš viņa vietā.
7. Un Ēģiptes ķēniņš vairs neizgāja kara gājienos no savas zemes, jo Bābeles ķēniņš bija viņam visu atņēmis, kas Ēģiptes ķēniņam piederēja, —no Ēģiptes robežu upes līdz Eifratas upei.
8. Jojachīnam bija astoņpadsmit gadi, kad viņš kļuva ķēniņš, un viņš valdīja trīs mēnešus Jeruzālemē; viņa mātes vārds bija Nehusta, un viņa bija Ēlnatāna meita no Jeruzālemes.
9. Un viņš darīja to, kas bija ļauns tā Kunga acīs, gluži tāpat, kā viņa tēvs bija darījis.
10. Tanī laikā cēlās un devās uzbrukumā pret Jeruzālemi Bābeles ķēniņa Nebukadnēcara karapulku vadoņi, un viņi ielenca pilsētu.
11. Kad nu Nebukadnēcars, Bābeles ķēniņš, pats ieradās pie šās pilsētas, kamēr viņa karapulku vadoņi to turēja aplenktu,
12. Tad Jojachīns, Jūdas ķēniņš, izgāja ārā pie Bābeles ķēniņa, viņš un viņa māte, viņa galma ļaudis, viņa karaspēka vadoņi un viņa galma apkalpotāji, un Bābeles ķēniņš saņēma viņu gūstā savas valdīšanas astotajā gadā.
13. Un viņš lika no turienes paņemt visas tā Kunga nama mantas un visas ķēniņa pils mantas un nolauza zeltu no visiem rīkiem, kurus Salamans, Israēla ķēniņš, bija licis darināt tā Kunga namam; tā tas Kungs to bija jau iepriekš pavēstījis.
14. Viņš aizveda gūstā visu Jeru-zālemi: visus augstos ierēdņus, visus karam spējīgos vīriešus, desmit tūkstoš gūstekņus; turklāt ari visus kalējus un amatniekus; nekas netika atstāts kā vienīgi zemes nabadzīgie ļaudis.
15. Tā viņš aizveda Jojachīnu uz Bābeli gūstā, tāpat arī ķēniņa māti un ķēniņa sievas; arī viņa galma darbiniekus un zemes varenos viņš aizveda kā gūstekņus no Jeruzālemes uz Bābeli;
16. Turklāt visus spēcīgos karavīrus, skaitā septiņus tūkstošus, atslēdzniekus un kalējus kādu tūkstoti, visus, kas vien kā braši un drošsirdīgi derēja karam, tos Bābeles ķēniņš aizveda gūstā ūz Bābeli.
17. Un Bābeles ķēniņš cēla par ķēniņu viņa vietā Matanju, Jojachīna tēva brāli, un pārveidoja viņa vārdu par Cedekiju.
18. Cedekijam, kad viņš kļuva ķēniņš, bija divdesmit viens gads, un viņš valdīja kā ķēniņš Jeruzālemē vienpadsmit gadus; viņa mātes vārds bija Hamutala, viņa bija Jeremijas meita no Libnas.
19. Un viņš darīja to, kas ir ļauns tā Kunga acīs, gluži tāpat, kā Jojakims bija darījis.
20. Jo tiešām tā Kunga dusmu dēļ lieta ar Jeruzālemi un Jūdu nonāca tik tālu, ka Viņš tos pilnīgi atstūma no sava vaiga.