2. Ķēniņu 24 NLB
1. Viņa laikā uzbruka Bābeles ķēniņš Nebūkadnecars. Jehojākīms trīs gadus bija viņa kalps, bet tad viņš pret to sacēlās.
2. Un Kungs sūtīja pret viņu kaldiešu, aramiešu, moābiešu un amoniešu pulkus. Viņš tos sūtīja pret Jūdu, lai to izdeldētu, – pēc Kunga vārda, ko viņš bija runājis caur saviem kalpiem, praviešiem.
3. Tiešām, kā Kungs sacīja, tā Jūdai notika – viņš to atgrūda no sevis visu Manases darīto grēku dēļ.
4. Arī nevainīgo asiņu dēļ, ko tas bija izlējis tā, ka Jeruzāleme bija pilna nevainīgu asiņu, – Kungs to negribēja piedot.
5. Pārējie Jehojākīma darbi un viss, ko viņš darīja, – vai tad par to nav rakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā?
6. Jehojākīms apgūlās pie tēviem, pēc tam sāka valdīt viņa dēls Jehojāhīns.
7. Ēģiptes ķēniņš turpmāk vairs negāja ārpus savas zemes, jo Bābeles ķēniņš bija atņēmis visu, kas piederēja Ēģiptes ķēniņam, – no Ēģiptes ielejas līdz Eifrātas upei.
8. Jehojāhīns sāka valdīt astoņpadsmit gadu vecumā. Viņš valdīja Jeruzālemē trīs mēnešus. Viņa mātes vārds bija Nehušta, Elnātāna meita, no Jeruzālemes.
9. Viņš darīja to, kas netīkams Kungam, kā bija darījuši viņa tēvi.
10. Tajā laikā Bābeles ķēniņa Nebūkadnecara kalpi nāca pret Jeruzālemi un aplenca pilsētu.
11. Bābeles ķēniņš Nebūkadnecars nāca pret pilsētu, ko bija aplenkuši viņa kalpi.
Jeruzālemes trimda12. Jūdas ķēniņš Jehojāhīns izgāja ārā pie Bābeles ķēniņa – viņš un viņa māte, viņa kalpi, augstmaņi un einuhi. Bābeles ķēniņš saņēma viņus gūstā savas valdīšanas astotajā gadā.
13. Viņš lika ņemt visus Kunga nama dārgumus un ķēniņa nama dārgumus un izplēsa visas zelta lietas, ko Kunga templim bija darinājis Israēla ķēniņš Sālamans, kā Kungs to bija teicis.
14. Viņš ņēma gūstā visu Jeruzālemi, visus augstmaņus un stipros vīrus – desmit tūkstošus gūstekņu un visus amatniekus un kalējus. Viņš neatstāja tur nevienu, tikai vienkāršos trūcīgos ļaudis.
15. Nebūkadnecars aizveda trimdā uz Bābeli Jehojāhīnu, ķēniņa māti un ķēniņa sievas, viņa einuhus un zemes pārvaldniekus – tos viņš aizveda gūstā uz Bābeli no Jeruzālemes –
16. un arī visus karavīrus, septiņus tūkstošus, tūkstoti amatnieku un kalēju – tie visi bija stipri un varēja doties karā, tāpēc Bābeles ķēniņš tos aizveda gūstā uz Bābeli.
17. Viņa vietā Bābeles ķēniņš iecēla par ķēniņu viņa tēvoci Matanju un pārdēvēja viņa vārdu par Cedekiju.
18. Cedekija sāka valdīt divdesmit viena gada vecumā. Viņš valdīja Jeruzālemē vienpadsmit gadus. Viņa mātes vārds bija Hamūtala, Jeremijas meita, no Libnas.
19. Viņš darīja to, kas netīkams Kungam, kā bija darījis Jehojākīms.
20. Ar Jeruzālemi un Jūdu tā notika Kunga dusmu dēļ, jo viņš tās atstūma no sevis. Vēlāk Cedekija sacēlās pret Bābeles ķēniņu.