2. Ķēniņu 4 LG8

1. Un viena sieva no praviešu bērnu sievām piesauca Elišu un sacīja: mans vīrs, tavs kalps, ir nomiris, un tu zini, ka tavs kalps To Kungu bijās. Un nu nāk parādu dzinējs, gribēdams manus divus bērnus sev ņemt par kalpiem.

2. Un Eliša uz to sacīja: ko man tev būs darīt? Stāsti man, kas ir tavā namā? Un viņa sacīja: tavai kalponei nav it nekā namā, kā tikai krūze eļļas.

3. Tad viņš sacīja: ej, aizņemies traukus no citiem, no visiem saviem kaimiņiem lūdz tukšus traukus labu pulku.

4. Tad ej iekšā un aizslēdz durvis aiz sevis un aiz saviem dēliem un lej visos tajos traukos un, kas pilni, tos liec pie malas.

5. Tad tā no viņa aizgāja un aizslēdza durvis aiz sevis un aiz saviem dēliem, tie viņai atnesa traukus, un viņa ielēja.

6. Un kad trauki bija pilni, tad tā sacīja uz savu dēlu: “Nes man vēl vienu trauku.” Bet tas uz viņu sacīja: “Nav vairs trauka.” Tad eļļa nostājās.

7. Un tā gāja un to teica Dieva vīram. Un viņš sacīja: ej, pārdod eļļu un maksā savu parādu, un no atlikuma uzturies pati ar saviem dēliem.

8. Un notikās kādu dienu, kad Eliša gāja uz Šunemi, tad tur bija viena bagāta sieva, tā viņu uzlūdza, pie viņas ēst. Un notikās, kad viņš tur cauri staigāja, tad viņš tur iegāja, ēst maizi,

9. Un tā sacīja uz savu vīru: redzi, es atzīstu, ka tas ir svēts Dieva vīrs, kas še vienmēr cauri staigā.

10. Taisīsim viņam mazu augšistabiņu ar sienām un liksim viņam tur gultu un galdu un krēslu un lukturi, ka tam pie mums nākot ir, kur ieiet.

11. Un gadījās kādu dienu, kad viņš tur nonāca, tad tas gāja augšistabiņā, tur gulēt.

12. Un viņš sacīja uz Gehazi, savu puisi, pasauc šo Šunemieti. Un viņš to sauca un tā ienāca pie viņa.

13. Un viņš uz to sacīja: saki jel viņai: redzi, mūsu dēļ tev ir bijušas visas šās rūpes, ko man tev būs darīt? Vai tev kas jārunā pie ķēniņa vai pie karu lielkunga? Bet viņa sacīja: es dzīvoju starp saviem ļaudīm.

14. Tad viņš sacīja ko tad lai es viņai daru? Un Gehazis sacīja taču gan, viņai nav dēla un viņas vīrs ir vecs.

15. Tad viņš sacīja pasauc viņu. Un tas viņu sauca, un tā ienāca durvīs.

16. Un viņš sacīja: nākošā gadā ap šo laiku tu skūpstīsi dēlu. Bet tā sacīja: ne tā, mans kungs tu Dieva vīrs! Nemelo tu savai kalponei.

17. Un tā sieva tapa grūta un dzemdēja dēlu otrā gadā ap to pašu laiku, kā Eliša uz viņu bija runājis.

18. Kad nu bērns paauga, tad tas kādu dienu gāja ārā pie sava tēva pie pļāvējiem.

19. Un tas sacīja uz savu tēvu: Mana galva, mana galva! Un viņš sacīja puisim: nes to pie viņa mātes.

20. Un tas to ņēma un nesa pie viņa mātes, un tā to ņēma savā klēpī līdz pusdienai, tad tas nomira.

21. Un tā gāja augšā un to nolika Tā Dieva vīra gultā un to ieslēdza un izgāja,

22. Un sauca savu vīru un sacīja: sūti man jel vienu no puišiem un vienu ēzeļa māti, es jāšu pie Tā Dieva vīra un atkal pārnākšu.

23. Un viņš sacīja: kāpēc tu šodien iesi pie viņa? Jo nav nedz jauns mēnesis nedz svēta diena. Bet tā sacīja: paliec mierā!

24. Un viņa apsedloja ēzeļa māti un sacīja uz savu puisi: dzen steigšus, nekavē mani jājot, kā vien, kad es tev saku.

25. Tā viņa jāja un nāca pie Dieva vīra uz Karmeļa kalnu. Un kad Dieva vīrs no tālienes to redzēja, tad viņš sacīja uz savu puisi Gehazi: redzi, tur ir tā Šunemiete.

26. Steidzies jel viņai pretī un saki uz to: vai tev labi klājās, un tavam vīram, un tavam dēlam? Un viņa sacīja: labi gan.

27. Un tā nāca kalnā pie Dieva vīra un apkampa viņa kājas. Bet Gehazis piegāja to atstumt. Bet Dieva vīrs sacīja: liec to mierā, jo viņas dvēsele ir noskumusi, un Tas Kungs man to apslēpis un man nav darījis zināmu.

28. Un viņa sacīja: vai es esmu lūgusi dēlu no sava kunga? Vai es nesacīju: nevil mani?

29. Tad viņš sacīja uz Gehazi: apjoz savus gurnus un ņem manu zizli savā rokā un ej. Ja tevi kas sastop, tad nesveicini to, un ja kas tevi sveicina, tad neatbildi tam, un liec manu zizli uz tā bērna vaigu.

30. Bet bērna māte sacīja: tik tiešām kā Tas Kungs dzīvs un tava dvēsele dzīva, es tevi neatstāšu. Tad viņš cēlās un tai gāja līdz.

31. Gehazis viņu priekšā bija nogājis un licis zizli uz bērna vaigu, bet tur nebija ne balss nedz samaņas. Tad viņš griezās atpakaļ tam pretī un teica un sacīja: bērns nav uzmodies.

32. Kad nu Eliša ienāca namā, redzi, tad bērns gulēja nomiris viņa gultā.

33. Un viņš gāja iekšā un aizslēdza durvis aiz abiem un pielūdza To Kungu.

34. Un viņš uzkāpa un nolikās uz bērnu un lika savu muti un savas acis uz viņa acīm un savas rokas uz viņa rokām, un nogūlās tā pār bērna miesām, kamēr tās sasila.

35. Un viņš atkal cēlās un gāja istabā reiz šurp un reiz turp un uzkāpa atkal un nogūlās pār to. Tad bērns šķaudīja septiņas reizes, pēc tas atdarīja savas acis.

36. Un viņš sauca Gehazi un sacīja: pasauc Šunemieti. Un viņš to sauca un tā nāca; tad viņš sacīja: ņem savu bērnu.

37. Tad tā nāca un metās viņam pie kājām un nometās zemē un ņēma savu dēlu un izgāja ārā.

38. Un Eliša gāja atkal uz Gilgalu; un zemē bija bads, un praviešu bērni sēdēja viņa priekšā, un viņš sacīja uz savu puisi: liec lielo podu pie uguns un vāri ēdienu praviešu bērniem.

39. Tad viens izgāja laukā, zāles lasīt un atrada meža gurķu stīgas un no tām salasīja pilnu klēpi meža gurķu un nāca un tos iegrieza ēdiena podā, jo tie tos nepazina.

40. Un tie ielēja vīriem ēst, un kad tie no tā ēdiena ēda, tad tie brēca un sacīja: nāve podā, tu Dieva vīrs! Un nevarēja to ēst.

41. Bet viņš sacīja: atnesiet miltus. Un viņš tos iemeta podā un sacīja: lej ļaudīm, lai tie ēd. Tad tur vairs nekā nelaba nebija podā.

42. Un viens vīrs nāca no BaālŠališas un atnesa Dieva vīram jaunas labības maizi, divdesmit miežu maizes un zaļas vārpas savā kulē. Un viņš sacīja: dodi ļaudīm, lai ēd.

43. Bet viņa sulainis sacīja: ko es došu simts vīriem? Un viņš sacīja: dod ļaudīm, lai ēd; jo tā saka Tas Kungs: tie ēdīs un vēl atliks.

44. Tad viņš tiem lika priekšā, ka tie ēda, un tur vēl atlika pēc Tā Kunga vārda.