2. Ķēniņu 5 LG8
1. Un Naēmans, Sīrijas ķēniņa kara lielskungs, bija augsts un godājams vīrs sava kunga priekšā, jo caur viņu Tas Kungs Sīriešiem bija devis laimi, un viņš bija varens vīrs, bet spitālīgs.
2. Un no Sīrijas sirotāji bija izgājuši un aizveduši no Israēla zemes mazu meiteni, kas bija Naēmana sievas kalpone.
3. Un tā sacīja uz savu valdnieci: kaut mans kungs būtu pie pravieša, kas Samarijā, tas viņu gan atsvabinātu no spitālības.
4. Un (Naēmans) gāja un to teica savam kungam sacīdams: “Tā un tā, teica meitene, kas ir no Israēla zemes.”
5. Tad Sīrijas ķēniņš sacīja: “Ej, es sūtīšu vēstuli Israēla ķēniņam.” Un tas gāja un ņēma līdz desmit talentus sudraba un seštūkstoš sēķeļus zelta un desmit svētku drēbes.
6. Un viņš nesa vēstuli Israēla ķēniņam, kur bija rakstīts: kad šī vēstule pie tevis nāk, redzi, tad es savu kalpu Naēmanu pie tevis esmu sūtījis, lai tu viņu atsvabini no viņa spitālības.
7. Kad nu Israēla ķēniņš šo vēstuli bija lasījis, tad viņš saplēsa savas drēbes un sacīja: “Vai tad es esmu Dievs, ka varu nokaut un atkal dzīvu darīt, ka šis pie manis sūta vīru, lai to atsvabinu no viņa spitālības? Ņemiet vērā un redziet, ka tas iemeslus pie manis meklē.”
8. Bet kad Eliša, Dieva vīrs, to dzirdēja, ka Israēla ķēniņš savas drēbes bija saplēsis, tad viņš sūtīja pie ķēniņa un lika sacīt: “Kāpēc tu savas drēbes esi saplēsis? Lai jel viņš nāk pie manis un atzīst, pravieti esam Israēlā.”
9. Un Naēmans ar saviem zirgiem un ar saviem ratiem nāca un apstājās Elišas nama durvju priekšā.
10. Un Eliša sūtīja vēstnesi pie tā un lika sacīt: ej un mazgājies septiņas reizes Jordānē, tad tava miesa atkal būs vesela, un tu tapsi šķīsts.
11. Bet Naēmans apskaitās un aizgāja un sacīja: redzi, es domāju, viņš taču nāks pie manis ārā un stāvēs un piesauks Tā Kunga, sava Dieva, vārdu un ar savu roku braucīs pār to vietu un atņems spitālību.
12. Vai Hamana un Farfara, upes pie Damaskas, nav labākas nekā visi Israēla ūdeņi, vai es tur nevaru mazgāties, lai topu šķīsts? Un viņš griezās atpakaļ un aizgāja dusmās.
13. Tad viņa kalpi piegāja un ar to runāja un sacīja: mans tēvs, kad pravietis tev būtu teicis kādu lielu lietu, vai tu to nedarītu? Kā nu ne, kad viņš tev sacījis: mazgājies, tad tu tapsi šķīsts.
14. Tad viņš nokāpa un mazgājās Jordānē septiņas reizes pēc Dieva vīra vārda, un viņa miesa palika atkal vesela, kā maza bērna miesa, un viņš tapa šķīsts.
15. Tad viņš griezās atpakaļ pie Dieva vīra ar visu savu pulku un nāca un apstājās tā priekšā un sacīja: redzi, nu es zinu, ka cita Dieva nav pa visu pasauli kā vien Israēlā. Un nu ņem lūdzams kādu svētību no sava kalpa.
16. Bet tas sacīja: tik tiešām kā Tas Kungs dzīvs, kura priekšā es stāvu, es to neņemšu. Un viņš tam uzstāja, lai ņemot, bet tas liedzās.
17. Tad Naēmans sacīja: Ja ne, tad ļauj jel dot savam kalpam divu zirgēzeļu nastas zemes. Jo tavs kalps svešiem dieviem vairs nenesīs ne dedzināmus upurus ne kaujamus upurus, kā vien Tam Kungam.
18. Šinī lietā lai Tas Kungs tavam kalpam piedod, kad mans kungs ies Rimona namā tur pielūgt un viņš atspiedīsies uz manu roku, un es nometīšos Rimona namā, tad lai Tas Kungs tavam kalpam piedod šo lietu, kad es tā nometos Rimona namā.
19. Un viņš uz to sacīja: ej ar mieru.
20. Kad nu viņš kādu ceļa gabalu no tā bija aizgājis, tad Gehazis, Elišas, Dieva vīra, puisis, domāja: redzi, mans kungs šo Sīrieti Naēmanu ir saudzējis un no viņa rokas neko nav ņēmis no tā, ko viņš atnesis; tik tiešām kā Tas Kungs dzīvs, es tam skriešu pakaļ un ņemšu ko no viņa.
21. Tā Gehazis skrēja Naēmanam pakaļ, un kad Naēmans redzēja, sev pakaļ skrienam, tad viņš nokāpa no saviem ratiem viņam pretī un sacīja: vai viss labi?
22. Un tas sacīja: labi. Mans kungs mani sūtījis un liek sacīt: redzi, tagad divi puiši no praviešu bērniem pie manis atnākuši no Efraīma kalniem, dod jel viņiem talentu sudraba un divas svētku drēbes.
23. Un Naēmans sacīja: ņem lūdzams divus talentus. Un tas tam uzstāja un iesēja divus talentus sudraba divos makos un divas svētku drēbes, un tos deva diviem no saviem puišiem, kas tos viņa priekšā nonesa.
24. Kad nu viņš nāca pie pakalnes, tad viņš to paņēma no viņu rokām un to nolika namā un tos vīrus atlaida, ka tie aizgāja.
25. Bet viņš nāca un tur stāvēja sava kunga priekšā. Un Eliša uz to sacīja: kur tu biji, Gehazi? Un tas sacīja: tavs kalps ne šur ne tur nav bijis.
26. Bet viņš uz to sacīja: vai mana sirds tur līdzi nestaigāja, kad tas vīrs griezās atpakaļ no saviem ratiem tev pretī? Vai tas bija laiks, ņemt sudrabu un drēbes un eļļas kokus un vīna dārzus un avis un vēršus un kalpus un kalpones?
27. Tāpēc Naēmana spitālība tev pielips un tavam dzimumam mūžam. Tad tas no viņa aizgāja spitālīgs kā sniegs.