2. Ķēniņu 8 LG8

1. Un Eliša runāja ar sievu, kuras dēlu viņš bija darījis dzīvu, un sacīja: celies un ej ar savu saimi un piemīti, kur varēdama, jo Tas Kungs badu aicinājis, tas nāks uz šo zemi septiņus gadus.

2. Tad sieva cēlās un darīja pēc Dieva vīra vārda un nogāja ar savu saimi un piemita Fīlistu zemē septiņus gadus.

3. Un kad septiņi gadi bija pagājuši, tad sieva nāca atpakaļ no Fīlistu zemes un izgāja, ķēniņu piesaukt par savu namu un par savu tīrumu.

4. Un ķēniņš runāja ar Gehazi, Dieva vīra puisi, un sacīja: stāsti man jel visas lielās lietas, ko Eliša darījis.

5. Kad nu tas patlaban ķēniņam stāstīja, ka tas nomirušu bija darījis dzīvu, redzi, tad sieva, kuras dēlu viņš bija dzīvu darījis, piesauca ķēniņu sava nama un sava tīruma pēc. Un Gehazis sacīja: mans kungs un ķēniņ, šī ir tā sieva, un šis ir viņas dēls, ko Eliša dzīvu darījis.

6. Tad ķēniņš izjautāja sievu, un tā viņam to stāstīja, un ķēniņš tai deva līdz kādu no galma ļaudīm, sacīdams, lai tai atdod visu, kas tai pieder, arī visus tīruma augļus no dienas, kad tā zemi atstājusi, līdz šim laikam.

7. Un Eliša gāja uz Damasku, kad BenHadads, Sīriešu ķēniņš, bija slims; un viņam teica un sacīja: Dieva vīrs ir atnācis.

8. Tad ķēniņš sacīja uz Hazaēli: ņem dāvanas savā rokā un ej pretī Dieva vīram un vaicā caur viņu To Kungu un prasi: vai es palikšu vesels no šās slimības?

9. Un Hazaēls viņam gāja pretī un ņēma dāvanas savā rokā, visādas Damaskus mantas, nastu četrdesmit kamieļiem, un tas gāja un stājās viņa priekšā un sacīja: tavs dēls BenHadads, Sīrijas ķēniņš, mani pie tevis sūtījis sacīdams: vai es atkal palikšu vesels no šīs sērgas?

10. Un Eliša uz to sacīja: ej un saki viņam: tu paliksi vesels! Bet Tas Kungs man ir rādījis, ka viņš mirdams mirs.

11. Un Dieva vīrs skatījās stipri to uzlūkodams, kamēr šis sarāvās, un viņš raudāja.

12. Tad Hazaēls sacīja: kāpēc mans kungs raud? Un tas sacīja: tāpēc, ka es zinu, kādu ļaunumu tu darīsi Israēla bērniem; tu sadedzināsi viņu stiprās pilis ar uguni un nokausi viņu jaunekļus ar zobenu un satrieksi viņu bērnus un uzšķērdīsi viņu grūtās sievas.

13. Tad Hazaēls sacīja: kas ir tavs kalps, suns, kam tādas lielas lietas būs darīt? Un Eliša sacīja: Tas Kungs man rādījis tevi kā Sīriešu ķēniņu.

14. Un viņš aizgāja no Elišas un nāca pie sava kunga, un tas uz viņu sacīja: ko Eliša tev sacījis? Un tas atbildēja: viņš man sacīja, tu palikšot vesels.

15. Un otrā dienā Hazaēls ņēma apsegu un to iemērca ūdenī un pārklāja pār viņa vaigu, ka tas nomira. Un Hazaēls palika par ķēniņu viņa vietā.

16. Jorama, Ahaba dēla, Israēla ķēniņa, piektā gadā, kad Jehošafats par ķēniņu bija pār Jūdu, Jehorams, Jehošafata dēls, sāka valdīt Jūdā.

17. Viņš bija trīsdesmit divus gadus vecs, kad viņš palika par ķēniņu un valdīja astoņus gadus Jeruzālemē.

18. Un staigāja pa Israēla ķēniņu ceļiem, kā Ahaba nams darīja; jo Ahaba meita bija viņam par sievu, un viņš darīja, kas Tam Kungam nepatika.

19. Bet Tas Kungs negribēja Jūdu samaitāt Sava kalpa Dāvida dēļ, kā Viņš tam bija sacījis, ka tam došot gaismekli pie viņa bērniem mūžīgi.

20. Viņa laikā Edomieši atkrita no Jūda pārvaldības un cēla sev ķēniņu.

21. Jo Jehorams bija gājis uz Caīru ar visiem saviem ratiem un naktī cēlies un kāvis Edomiešus, kas viņu bija apstājuši, līdz ar visiem ratu virsniekiem, bet ļaudis bēga savos dzīvokļos.

22. Tāpēc Edomieši atkrita no Jūda virsvaldības līdz šai dienai. Tai laikā arī Libna atkrita.

23. Un kas vēl stāstāms par Jehoramu, un viss, ko viņš darījis, tas ir rakstīts Jūda ķēniņu laiku grāmatā.

24. Un Jehorams aizmiga pie saviem tēviem un tapa aprakts pie saviem tēviem Dāvida pilī, un Ahazija, viņa dēls, palika par ķēniņu viņa vietā.

25. Jorama, Ahaba dēla, Israēla ķēniņa, divpadsmitā gadā Ahazija, Jehorama dēls, sāka valdīt pār Jūdu.

26. Divdesmit un divus gadus Ahazija bija vecs, kad viņš palika par ķēniņu, un valdīja vienu gadu Jeruzālemē, un viņa mātei bija vārds Atalija, un bija Omrija, Israēla ķēniņa, meita.

27. Un viņš staigāja Ahaba nama ceļā, un darīja, kas Tam Kungam nepatika, kā Ahaba nams, jo viņš Ahaba namam bija par znotu.

28. Un viņš gāja karā ar Joramu, Ahaba dēlu, uz Rāmotu Gileādā, pret Hazaēli, Sīriešu ķēniņu, un Sīrieši ievainoja Joramu.

29. Tad ķēniņš Jorams griezās atpakaļ, likties Jezreēlē dziedināties no vainām, ko Sīrieši tam bija situši Rāmotā, kad tas karoja ar Hazaēli, Sīriešu ķēniņu. Un Ahazija, Jehorama dēls, Jūda ķēniņš, nonāca apraudzīt Joramu, Ahaba dēlu, Jezreēlē, jo viņš bija slims.