2. Ķēniņu 9 NLB

1. Pravietis Elīša pasauca vienu no praviešu dēliem un sacīja: “Apjoz gurnus, ņem šo eļļas trauku un ej uz Rāmot-Gileādu.

2. Tur nonācis, lūko, kur ir Jehus, Jehošāfāta dēls, Nimšī dēla dēls. Iegājis pie tā, liec tam celties no biedru vidus un ieved viņu guļamistabā,

3. ņem eļļas trauku, izlej to viņam uz galvas un saki: tā saka Kungs: es tevi svaidu par Israēla ķēniņu! Tad atver durvis un nekavējoties bēdz!”

4. Un puisis, jaunais pravietis, gāja uz Rāmot-Gileādu.

5. Viņš iegāja karaspēka virsnieku apspriedē un teica: “Man tev kas jāsaka, virsniek.” Jehus jautāja: “Kuram no mums?” Viņš atbildēja: “Tev, virsniek!”

6. Tad Jehus cēlās, iegāja namā, un tas lēja viņam uz galvas eļļu, sacīdams: “Tā saka Kungs, Israēla Dievs: es tevi svaidu par ķēniņu Kunga tautai Israēlam,

7. un tu apkausi sava kunga Ahāba namu, jo es atriebšu Īzebelei savu kalpu praviešu asinis un visu Kunga kalpu asinis!

8. Viss Ahāba nams ies bojā! Es iznīdēšu Ahābam visus, kas pret mūri mīž, kā brīvo, tā saistīto Israēlā!

9. Ahāba namam es darīšu tāpat kā Jārobāma, Nebāta dēla, namam un Baešas, Ahijas dēla, namam.

10. Suņi rīs Īzebeli Jizreēlas tīrumā, un neviens viņu neapbedīs!” Pēc tam viņš atvēra durvis un bēga.

11. Kad Jehus izgāja pie sava kunga kalpiem, tie viņam jautāja: “Vai viss kārtībā? Kāpēc šis trakais nāca pie tevis?” Viņš tiem teica: “Jūs zināt šo vīru un viņa runu!”

12. Tie sacīja: “Nieki! Stāsti taču mums!” Jehus teica: “Viņš uz mani runāja tā un tā un teica: tā saka Kungs: es tevi svaidu par Israēla ķēniņu!”

13. Tad tie steidzās, ņēma katrs savas drēbes, izklāja zem viņa kājām uz kāpnēm, pūta ragu un sauca: “Jehus ir ķēniņš!”

14. Jehus, Jehošāfāta dēls, Nimšī dēla dēls, sazvērējās pret Jorāmu. Jorāms ar visu Israēlu bija stāvējis Rāmot-Gileādā pret Arāmas ķēniņu Hazaēlu,

15. pēc tam ķēniņš Jorāms bija atgriezies Jizreēlā sadziedēt ievainojumus, kurus tam cirta aramieši karā pret Arāmas ķēniņu Hazaēlu. Tad Jehus sacīja: “Ja tāda ir jūsu griba, tad lai no pilsētas neizkļūst neviens bēglis, kas varētu iet un to pastāstīt Jizreēlā.”

16. Jehus kāpa ratos un brauca uz Jizreēlu, kur gulēja Jorāms. Un Jūdas ķēniņš Ahazjāhu bija ieradies apciemot Jorāmu.

17. Sargs, kas stāvēja Jizreēlas sargtornī, ieraudzīja nākam Jehus karapulku un sacīja: “Es redzu nākam karapulku.” Jorāms teica: “Ņem jātnieku un sūti pie tiem, lai jautā: kālab nākat?”

18. Jātnieks jāja tam pretī un sacīja: “Tā saka ķēniņš: kālab nākat?” Jehus atbildēja: “Kāda tev daļa, kālab, griez apkārt un seko man!” Tad sargs teica: “Vēstnesis ir nonācis līdz viņiem, bet atpakaļ nejāj.”

19. Tad sūtīja otru jātnieku, viņš nonāca pie tiem un sacīja: “Tā saka ķēniņš: kālab nākat?” Jehus sacīja: “Kāda tev daļa, kālab, griez apkārt un seko man!”

20. Un sargs teica: “Viņš ir nonācis līdz tiem, bet atpakaļ nejāj, bet tas tur brauc gluži kā Jehus, Nimšī dēls, – kā ārprātīgs.”

21. Tad Jorāms sacīja: “Jūdziet!” Tie iejūdza viņa ratus, un Jorāms, Israēla ķēniņš, un arī Ahazjāhu, Jūdas ķēniņš, izbrauca katrs savos ratos. Viņi devās pretī Jehum un sastapās ar to jizreēlieša Nābota laukā.

22. Kad Jorāms ieraudzīja Jehu, viņš jautāja: “Vai viss kārtībā, Jehu?” Viņš atbildēja: “Kas var būt kārtībā, kamēr tavas mātes Īzebeles maucība un burvestība aug augumā!”

23. Tad Jorāms grieza apkārt un bēgot sauca Ahazjāhu: “Nodevība, Ahazjāhu!”

24. Bet Jehus satvēra loku un iešāva Jorāmam starp pleciem, tā ka bulta izgāja cauri viņa sirdij un viņš nokrita savos ratos.

25. Jehus sacīja savam palīgam Bidkaram: “Ņem un nomet to jizreēlieša Nābota laukā, jo atceries, ka mēs abi braucām aiz viņa tēva Ahāba, un Kungs pavēstīja:

26. vai tad vakar es neredzēju Nābota asinis un viņa dēlu asinis? – tā vēstīja Kungs. Es tev to atdarīšu šajā laukā! – tā saka Kungs. Tādēļ ņem viņu un nomet šajā laukā, kā Kungs sacījis!”

27. Jūdas ķēniņš Ahazjāhu to redzēja un bēga pa Bēt-Haganas ceļu, bet Jehus to vajāja un sauca: “Kaujiet arī to kararatos!” Tas bija Gūras augstienē, pie Jibleāmas – viņš bēga uz Megido un nomira tur.

28. Kalpi to aizveda uz Jeruzālemi un apbedīja kapā pie viņa tēviem Dāvida pilsētā.

29. Ahazjāhu bija kļuvis par Jūdas ķēniņu vienpadsmitajā Jorāma, Ahāba dēla, valdīšanas gadā.

30. Jehus nonāca Jizreēlā. Kad Īzebele to dzirdēja, viņa uzkrāsoja melnas uzacis, skaisti sakārtoja matus un raudzījās pa logu.

31. Kad Jehus ienāca pa vārtiem, viņa sacīja: “Kā klājas, tu, Zimrī, sava kunga slepkava?”

32. Viņš pacēla skatienu uz logu un teica: “Kurš ir ar mani? Kurš?” Un divi vai trīs einuhi paskatījās pa logu uz viņu.

33. Viņš tiem sacīja: “Metiet viņu ārā!” Un tie viņu izmeta ārā. Viņas asinis apslacīja mūri un zirgus, un tie viņu samīdīja.

34. Viņš iegāja iekšā, ēda un dzēra un tad sacīja: “Lūkojiet taču pēc tās nolādētās un apbediet to, jo viņa ir ķēniņa meita.”

35. Tie gāja viņu apbedīt, bet neko neatrada kā vien galvaskausu, kāju stilbus un plaukstas.

36. Tie atgriezās pie Jehus, pastāstīja to viņam, un viņš teica: “Tas ir Kunga vārds, kuru viņš runājis caur savu kalpu, tišbieti Eliju: suņi rīs Īzebeles miesu,

37. un Īzebeles līķis būs mēsli Jizreēlas tīrumā – neviens vairs nevarēs teikt: te ir Īzebele!”