2. Pētera 2 LG8

1. Bet arī viltīgi pravieši bijuši starp ļaudīm, kā arī jūsu starpā būs viltīgi mācītāji, kas paslepen ievedīs svešas posta mācības un To Kungu, kas tos atpircis, aizliegdami pelnīsies ātru pazušanu.

2. Un daudzi sekos viņu palaidnībām; un caur viņiem patiesības ceļš taps zaimots.

3. Un mantas kārības pēc viņi ar viltīgi izdomātiem vārdiem pie jums ielabināsies; pār tiem jau sen sodība sagatavota un viņu iznīcināšana nesnauž.

4. Jo ja Dievs nav saudzējis eņģeļus, kas apgrēkojušies, bet tos nogāzis ellē un nodevis tumsas saitēm, ka tie taptu paturēti uz sodību;

5. Un ja nav saudzējis veco pasauli, bet Nou, taisnības sludinātāju, līdz ar septiņiem citiem ir pasargājis, kad plūdus uzveda bezdievīgai pasaulei,

6. Un tās pilsētas Sodomu un Gomoru pelnos likdams caur izdeldēšanu nosodījis un iecēlis par priekšzīmi tiem, kas bezdievīgi dzīvos;

7. Un ir izrāvis taisno Latu, kas caur šo neganto cilvēku nešķīsto dzīvošanu bija grūtumu cietis,

8. (Jo šis taisnais cilvēks viņu starpā mājodams savā taisnā dvēselē ir mocījies dienu no dienas, redzēdams un dzirdēdams viņu negantos darbus):

9. Tā Tas Kungs zina, kā dievbijīgos izraut no kārdināšanas, bet netaisnos mocīšanai paturēt uz soda dienu;

10. Bet visvairāk tos, kas seko miesas nešķīstām kārībām un Dievišķo varu nicina, kas ir droši, patgalvīgi, un kam nav bail zaimot godā celtos;

11. Lai gan eņģeļi, spēkā un varā lielāki būdami, nekādu tiesu nenes, zaimodami pret tiem Tā Kunga priekšā.

12. Bet šie, tā kā neprātīgi zvēri, kas pēc savas dabas dzimuši, ka top gūstīti un nokauti, zaimodami, ko tie neprot, savā pazušanā arī pazudīs,

13. Dabūdami netaisnības algu. Tiem šķiet, saldumu esam, ikdienas kārībā dzīvot; tie ir traipekļu pilni un gānekļi un kārīgi savās viltībās, kad tie ir līdz ar jums mielastos;

14. Tiem ir acis pilnas ar laulības pārkāpšanu, un tie neatstājās no grēkiem, krāpdami nestiprinātas dvēseles, tiem sirds radināta uz negausību, lāstu bērni;

15. Tie no īstenā ceļa atstādamies ir maldījušies un sekodami Bileāma, Beora dēla, ceļam, kas netaisnības algu mīlēja.

16. Bet viņš tapa pārmācīts par savu pārkāpšanu, kad mēmais nastu nesējs lops ar cilvēka balsi runādams aizkavēja pravieša bezprātību.

17. Tie ir akas bez ūdens, padebeši no viesuļa mētāti, kam visdziļākā tumsa top paturēta mūžīgi.

18. Jo lepnus un tukšus vārdus runādami, tie krāpj caur miesas kārībām un bezkaunībām tos, kas patiesi jau bija izbēguši no tiem, kas dzīvo iekš maldīšanās;

19. Apsola tiem svabadību, un paši ir pazušanas kalpi: jo no kura kāds ir pārvarēts, tā kalps viņš ir.

20. Jo ja tie caur Tā Kunga un Pestītāja Jēzus Kristus atzīšanu gan izbēguši no pasaules apgānīšanām, atkal tajos iepinušies top uzvarēti, tad kļūst ar viņiem ļaunāk nekā iepriekš.

21. Jo tiem būtu bijis labāk, kad tie taisnības ceļu nebūtu atzinuši, nekā, kad to bija atzinuši, nogriezties no svētā baušļa, kas tiem bija iedots.

22. Bet tiem ir noticis pēc patiesīgā sakāmā vārda: suns atkal ierij savu vēmekli, un peldināta cūka atkal vārtās dubļos.