2. Pētera 2 LTV1965

1. Bet ir ari bijuši tautā viltus pravieši, kā arī jūsu starpā būs viltus mācītāji, kas paslepen ienesīs aplamas posta mācības, noliegdami pat to Kungu, kas viņus atpircis, un tā sagatavos sev drīzu pazušanu.

2. Daudzi sekos viņu baudu dzīvei, viņu dēļ patiesības ceļš tiks zaimots.

3. Mantkārībā viņi izmantos jūs ar izdomātiem vārdiem; sodība, kas jau sen viņiem nolemta, nekavējas nākt, un viņu posts nesnauž.

4. Jo arī eņģeļus, kas apgrēkojās, Dievs nesaudzēja, bet nometa tos pazemes tumšajās bedrēs, lai glabātu sodam.

5. Viņš arī nesaudzēja seno pasauli, bet sūtīdams plūdus bezdievīgajai pasaulei, izglāba tikai taisnības sludinātāju Nou līdz ar septiņiem citiem.

6. Tāpat viņš nosodīja Sodomas un Gomoras pilsētas, pārvērzdams tās pelnos un iznīcinādams, atstājot tā biedinošu piemēru visiem, kas grib grēkot.

7. Viņš izglāba taisno Latu, kam bezdievju netiklā dzīve sagādāja ciešanas.

8. (Jo taisnais, kas dzīvoja viņu vidū, mocījās savā taisnajā dvēselē dien’ no dienas, redzēdams un dzirdēdams viņu negantos darbus).

9. Tā tas Kungs prot izglābt dievbijīgos no kārdinājuma, bet netaisnus paturēt mokām soda dienā,

10. Sevišķi tos, kas seko miesai kārībās kas viņus apgāna, un nicina augsto varu. Pārdroši pārgalvji, tie nebīstas no godības eņģeļiem, bet zaimo tos,

11. Kamēr eņģeļi, kaut gan tie ir stiprumā un spēkā lielāki, nenosoda viņus, tos zaimodami tā Kunga priekšā.

12. Viņi kā neprātīgi dzīvnieki, kas pēc savas dabas raditī satveršanai un nokaušanai, tāpat kā šie ies bojā, tāpēc ka tie zaimo to, ko tie nepazīst,

13. Saņemdami netaisnības algu; salds prieks tiem šķiet baudu dzīve dienā, viņi ir kauna traipi, savā viltībā mielodamies kopā ar jums.

14. Viņu acis ir vērstas tikai uz laulības pārkāpēju un alkst grēka; tie vilina nestipras dvēseles, tiem sirds ir ievingrinājusies mantkārībā; tie lāstam pakļauti.

15. Atstādami taisno ceļu, tie ir nomaldījušies, sekodami Bileāmam, Beora dēlam, kas dzinās pēc netaisnās algas,

16. Bet saņēma pamācību par savu pārkāpumu: bez valodas lops, sākdams runāt cilvēka valodā, aizkavēja pravieša neprātīgo nodomu.

17. Tie ir avoti bez ūdens, vēja dzenāti mākoņi, viņiem nolemta vis-dziļākā tumsība.

18. Jo, runādami lepnus, tukšus vārdus, tie vilina ar miesas kārībām netiklās baudās tos, kas tikko izbēguši maldu ceļu gājējiem.

19. Apsolīdami tiem svabadību, paši viņi kalpo postam, jo, kūja kāds ir uzvarēts, tā kalps viņš ir.

20. Jo, ja tic, kas pasaules gānekļiem mūsu Kunga un Pestītāja Jēzus Kristus atziņā izbēguši, bet tanīs atkal iepīti, zaudē cīņu, tad viņu gals ir kļuvis ļaunāks nekā viņu sākums.

21. Jo labāki viņiem būtu bijis, kad tie nebūtu atzinuši taisnības ceļu, nekā pie atziņas nākušiem nogriezties no viņiem uzticētā svētā baušļa.

22. Bet viņiem ir noticis pēc sakāmā vārda patiesības: „Suns atgriežas pie sava paša vēmekļa,“ kā ari: „Cūka mazgājusies atkal vārtās dubļos.“