2. Samuēla 17 LG8

1. Un Ahitofels sacīja uz Absalomu: es izlasīšu divpadsmit tūkstoš vīrus un celšos un dzīšos Dāvidam šonakt pakaļ,

2. Un es viņam uzbrukšu, kad viņš piekusis un viņa rokas nogurušas, un viņu izbiedēšu, ka visi ļaudis, kas pie tā ir, bēgs, tad es nokaušu ķēniņu vienu pašu.

3. Un es vedīšu visus ļaudis atpakaļ pie tevis. Kad visi būs griezušies atpakaļ, (jo viņš vien ir vīrs, ko tu meklē), tad visi ļaudis būs mierā.

4. Šī valoda labi patika Absalomam un visiem Israēla vecajiem.

5. Tad Absaloms sacīja: aicinājiet jel Hušaju, Arķieti, arīdzan, un dzirdēsim, ko viņš saka.

6. Un kad Hušajus pie Absaloma nāca, tad Absaloms uz to runāja un sacīja: tā un tā Ahitofels ir runājis, - vai mums būs pēc viņa vārda darīt, vai nē? Runā tu arīdzan!

7. Tad Hušajus sacīja uz Absalomu: padoms, ko Ahitofels šim brīžam devis, nav labs.

8. Un Hušajus sacīja: tu pazīsti savu tēvu un viņa vīrus, ka tie ir vareni un dusmīgu prātu, it kā lācis laukā, kam bērni paņemti, un tavs tēvs ir karavīrs un nepaliks naktī pie tiem ļaudīm.

9. Redzi, nu viņš ir paslēpies kādā alā vai citā kādā vietā; kad nu notiktu, ka tas iesākumā viņiem uzkrīt, tad ikkatrs, kas to dzirdēs, sacīs: ļaudis ir sakauti, kas Absalomam seko.

10. Tad arī paši varenie, kam sirds kā lauvām, baiļot baiļosies. Jo viss Israēls zina, ka tavs tēvs ir varonis, un ka tie ir stipri ļaudis, kas pie viņa.

11. Bet mans padoms ir šis: lai pie tevis top sapulcināts viss Israēls no Dana līdz Bēršebai tādā pulkā kā smiltis jūrmalā, un tev pašam jāiet viņiem līdz karā.

12. Un kad mēs viņu sastapsim kaut kurā vietā, kur viņu atradīsim, tad uzkritīsim viņam kā rasa krīt uz zemi, un neatliks neviens no viņa un visiem vīriem, kas pie viņa.

13. Un ja viņš metīsies kādā pilsētā, tad viss Israēls tai pilsētai apmetīs virves, un mēs to novilksim upē, ka ne akmentiņš tur vairs neatradīsies.

14. Tad Absaloms un visi Israēla vīri sacīja: Arķieša Hušajus padoms ir labāks nekā Ahitofela padoms. Bet Tas Kungs tā bija nolicis, iznīcināt Ahitofela labo padomu, lai Tas Kungs nelaimi vestu pār Absalomu.

15. Un Hušajus sacīja priesteriem Cadokam un Abjataram: tā un tā Ahitofels padomu devis Absalomam un Israēla vecajiem, un tā un tā es esmu padomu devis.

16. Un nu sūtait drīz un dodiet Dāvidam ziņu sacīdami: nepaliec pa nakti tuksnesī pie braslām, bet ej drīz pāri, ka ķēniņš netop aprīts ar visiem ļaudīm, kas pie viņa.

17. Un Jonatāns un Ahimaācs stāvēja pie En-Rogelas akas. Un viena meita gāja un tiem to sacīja. Tad tie nogāja un to sacīja ķēniņam Dāvidam, jo tie nedrīkstēja nākt un rādīties pilsētā.

18. Un viens puisis tos redzēja un to sacīja Absalomam, bet tie gāja abi divi steigšus un nāca kāda vīra namā iekš Bahurim, tam bija aka savā pagalmā, un tie tur nokāpa.

19. Un sieva ņēma un izklāja apsegu pār akas caurumu, un uzkaisīja putraimus virsū, ka neko nemanīja.

20. Kad nu Absaloma kalpi pie tās sievas nāca namā, tad tie sacīja: kur ir Ahimaācs un Jonatāns? Un sieva uz tiem sacīja: tie ir gājuši pār šo upīti. Un tie tos meklēja un neatrada, un griezās atpakaļ uz Jeruzālemi.

21. Un kad šie bija aizgājuši, tad tie izkāpa no akas un gāja un to pasacīja ķēniņam Dāvidam; un tie sacīja uz Dāvidu: ceļaties un ejat drīz pār ūdeni pāri, jo tā un tā Ahitofels pret jums ir padomu devis.

22. Tad Dāvids un visi ļaudis, kas pie viņa bija, cēlās un gāja pār Jordāni līdz pat gaismai, un neviena netrūka, kas nebūtu pār Jordāni gājis.

23. Kad nu Ahitofels redzēja, ka nedarīja pēc viņa padoma, tad viņš apsegloja savu ēzeli un cēlās un gāja uz savu namu savā pilsētā un apkopa savu namu un pakārās. Tā viņš nomira un tapa aprakts sava tēva kapā.

24. Un Dāvids nāca uz Mahānaīm, bet Absaloms gāja pāri pār Jordāni, un visi Israēla vīri viņam līdz.

25. Un Absaloms cēla Amasu Joaba vietā par karaspēka virsnieku, un Amasus bija dēls vienam Israēlietim, Jetrus vārdā, kas bija gulējis pie Abigaīles, Nahasa meitas, Cerujas, Joaba mātes māsas.

26. Un Israēls un Absaloms apmetās Gileādas zemē.

27. Un kad Dāvids uz Mahānaīm bija nācis, tad Šobijs, Nahasa dēls, no Rabas, Amona bērnu pilsētas, un Mahirs, Amiēļa dēls, no Lodabaras, un Barzilajus, Gileādietis, no Rogelim, nesa

28. Guļamas drēbes un kausus un mālu traukus un kviešus un miežus un miltus un grauzdētu labību un pupas un lēcas, arī grauzdētas,

29. Un medu un sviestu un avis un govju sierus, ko ēst, pie Dāvida un pie ļaudīm, kas pie viņa bija, jo tie sacīja: ļaudis būs izsalkuši un piekusuši un izslāpuši tuksnesī.