2. Samuēla 2 LG8

1. Pēc tam Dāvids To Kungu vaicāja un sacīja: vai man būs iet uz vienu no Jūda pilsētām? Un Tas Kungs uz to sacīja: ej. Tad Dāvids sacīja: uz kurieni man būs iet? Un Viņš sacīja: uz Hebroni.

2. Tad Dāvids cēlās uz turieni līdz ar savām divām sievām, Ahinoamu, to Jezreēlieti, un Abigaīli, Nābala, Karmelieša, sievu.

3. Un Dāvids arī saviem vīriem, kas pie viņa bija, ikkatram ar savu namu lika iet uz turieni; un tie dzīvoja Hebrones pilsētās.

4. Un Jūda vīri nāca un Dāvidu tur svaidīja Jūda namam par ķēniņu.

5. Un Dāvidam stāstīja un sacīja: Jabešas vīri Gileādā Saulu ir aprakuši. Tad Dāvids sūtīja vēstnešus pie Jabešas vīriem Gileādā un tiem lika sacīt: svētīti jūs esat Tam Kungam, ka jūs šo mīlestību esat parādījuši savam kungam Saulam un viņu esat aprakuši.

6. Tad lai nu Dievs jums atkal parāda mīlestību un uzticību, un es arīdzan jums gribu labu darīt par to, ka jūs tā esat darījuši.

7. Un nu stiprinājiet savas rokas un esiet droši; jo, kad jūsu kungs Sauls nu ir miris, tad Jūda nams mani svaidījis sev par ķēniņu.

8. Bet Abners, Nera dēls, Saula kara lielskungs, ņēma Išbošetu, Saula dēlu, un to pārveda uz Mahānaīm,

9. Un to iecēla par ķēniņu pār Gileādu un pār Asuriešiem un pār Jezreēli un pār Efraīmu un pār Benjaminu un pār visu Israēli.

10. Četrdesmit gadus Išbošets, Saula dēls, bija vecs, kad viņš palika Israēlim par ķēniņu, un viņš valdīja divus gadus; bet tie no Jūda nama turējās pie Dāvida.

11. Un viss laiks, kamēr Dāvids Hebronē bijis ķēniņš pār Jūda namu, ir septiņi gadi un seši mēneši.

12. Un Abners, Nera dēls, izgāja ar Išbošeta, Saula dēla, kalpiem no Mahānaīm uz Gibeonu.

13. Un Joabs, Cerujas dēls, izgāja arīdzan ar Dāvida kalpiem, un tie sastapās pie Gibeonas dīķa, un palika viens šaipus dīķa un otrs viņpus dīķa.

14. Un Abners sacīja uz Joabu: lai jel puiši ceļas un cīkstas mūsu priekšā. Tad Joabs sacīja: lai ceļas.

15. Tad cēlās un nogāja pēc skaita divpadsmit par Benjaminu un Išbošetu, Saula dēlu, un divpadsmit no Dāvida kalpiem.

16. Un tie sagrāba viens otru pie galvas un iedūra savu zobenu otram sānos, un tie krita visi reizē, un šī vieta tapa nosaukta Hlkat-Hacurim (asmeņu tīrums), kas ir pie Gibeonas.

17. Un tai dienā cēlās grūta kaušanās, un Abners un Israēla vīri tapa sakauti no Dāvida kalpiem.

18. Un tur bija trīs Cerujas dēli, Joabs un Abišajus un Asahēls. Un Asahēls bija viegls uz kājām, kā stirna laukā.

19. Un Asahēls vajāja Abneru un neatstājās no Abnera ne pa labo ne pa kreiso roku.

20. Un Abners skatījās atpakaļ un sacīja: vai tu neesi Asahēls? Un viņš sacīja: es tas esmu.

21. Tad Abners uz to sacīja: atkāpies vai pa labo, vai pa kreiso roku, un satver vienu no puišiem un paņem viņa ieročus. Bet Asahēls no viņa negribēja atstāties.

22. Tad Abners runāja vēl uz Asahēli un sacīja: atstājies no manis, - kāpēc man tevi būs kaut zemē? Kā tad es varēšu savu vaigu pacelt tava brāļa Joaba priekšā?

23. Bet viņš negribēja atstāties. Tad Abners viņam ar šķēpa otru galu iedūra vēderā, ka šķēps no viņa muguras iznāca ārā, un Asahēls turpat krita un nomira. Un visi, kas uz to vietu nāca, kur Asahēls bija kritis un nomiris, tie tur apstājās.

24. Bet Joabs un Abišajus vajāja Abner, un saule jau nogāja, kad tie nāca pie Amas pakalna, kas šaipus Giahas uz Gibeonas tuksneša ceļa.

25. Un Benjamina bērni sapulcējās Abneram sekot vienā pulkā un stāvēja kāda kalna galā.

26. Tad Abners sauca uz Joabu un sacīja: vai tad zobens lai rij mūžam? Vai tu nezini, ka beidzot ceļas rūgtums? Un cik ilgi tu ļaudīm nesacīsi, lai savus brāļus vairs nevajā.

27. Tad Joabs sacīja: tik tiešām kā Dievs dzīvo, kad tu nebūtu runājis, ļaudis tikai no paša rīta būtu novērsti, ikviens no sava brāļa nost.

28. Tad Joabs pūta ar bazūni, un visi ļaudis apstājās un nevajāja vairs Israēli un mitējās kauties.

29. Un Abners un viņa vīri gāja cauru nakti pa klajumu un cēlās pār Jordāni un gāja caur visu Bitronu un nāca uz Mahānaīm.

30. Un Joabs griezās atpakaļ no Abnera un sapulcināja visus ļaudis. Tad no Dāvida kalpiem trūka deviņpadsmit vīri un Asahēls.

31. Bet Dāvida kalpi bija kāvuši no Benjamina un Abnera vīriem trīssimt un sešdesmit vīrus; tie bija nomiruši.

32. Un tie pacēla Asahēli un to apraka viņa tēva kapā Bētlemē. Un Joabs gāja ar saviem vīriem cauru nakti, ka gaisma tiem ausa Hebronē.