2. Samuēla 21 LG8
1. Un Dāvida laikā bija bads trīs gadus no vietas, un Dāvids meklēja Tā Kunga vaigu. Un Tas Kungs sacīja: tas ir Saula pēc un tā asins nama pēc, tāpēc ka viņš Gibeoniešus nokāvis.
2. Tad ķēniņš aicināja Gibeoniešus un uz tiem sacīja: (bet Gibeonieši nebija no Israēla bērniem, bet no Amoriešu atlikušiem, un Israēla bērni tiem bija zvērējuši, bet Sauls tos bija meklējis nokaut savā karstumā par Israēla un Jūda bērniem,)
3. Un Dāvids sacīja uz Gibeoniešiem: ko man jums būs darīt un ar ko man jūs būs salīdzināt, ka jūs Tā Kunga mantību svētījat?
4. Un Gibeonieši tam atbildēja: mēs neprasām ne sudraba ne zelta Saula un viņa nama pēc; mēs arī negribam, lai kas Israēlā top nokauts. Tad viņš sacīja: ko tad jūs sakāt, ko man jums būs darīt?
5. Tad tie sacīja uz ķēniņu: vīru, kas mūs postījis un pret mums ļaunu izdomājis, mūs izdeldēt, lai mūsu nemaz vairs nav Israēla robežās; -
6. Dodiet mums septiņus vīrus no viņa dēliem, ka tos Tam Kungam pakaram Gibejā, Saula, Tā Kunga izredzētā pilsētā. Un ķēniņš sacīja: es došu.
7. Bet ķēniņš saudzēja Mefibošetu, Jonatāna dēlu, Saula dēla dēlu, zvēresta pēc, ko Dāvids un Jonatāns, Saula dēls pie Tā Kunga bija zvērējuši savā starpā.
8. Un ķēniņš ņēma Ricpas, Ajas meitas, divus dēlus, ko tā Saulam bija dzemdējusi, Armonu un Mefibošetu, un Mihales (māsas), Saula meitas, piecus dēlus, ko tā bija dzemdējusi, Adriēlim, Barzilajus, Meholatieša dēlam,
9. Un tos deva Gibeoniešiem rokā, un tie tos pakāra uz kalna Tā Kunga priekšā. Un tie septiņi kopā gāja bojā un nomira pļaujamā laika iesākumā, kad miežu pļaušana sākās.
10. Tad Ricpa, Ajas meita, ņēma maisu un to sev izklāja uz to akmeni pļaušanas iesākumā, tiekams ūdens no debesīm uz tiem pilēja, un viņa ne putniem apakš debess nelika uz tiem nākt dienā, ne lauka zvēriem naktī.
11. Un Dāvidam sacīja, ko Ricpa, Ajas meita, Saula lieka sieva, bija darījusi.
12. Un Dāvids nogāja un ņēma Saula un viņa dēla Jonatāna kaulus no namniekiem Jabešā Gileādā, kas tos bija zaguši no BetŠanas ielas, kur Fīlisti tos bija pakāruši dienā, kad Fīlisti Saulu Ģilboā kāva,
13. Un viņš aizveda no tejienes Saula kaulus un Jonatāna, viņa dēla, kaulus, un tos sakrāja ar pakārto kauliem,
14. Un apraka Saula un viņa dēla Jonatāna kaulus Benjamina zemē, Celā, Kīša, viņa tēva, kapā, un tie darīja visu, ko ķēniņš bija pavēlējis. Tā Dievs pēc tam zemei atkal palika žēlīgs.
15. Pēc tam bija atkal karš starp Fīlistiem un Israēli. Un Dāvids nogāja un viņa kalpi līdz ar viņu un karoja pret Fīlistiem. Un Dāvids nogura.
16. Un Išbijs no Nobas, viens no Refaiešiem, tam šķēps bija trīs simt vara sēķeļus smagumā, un tas bija apjozies ar jaunu (zobenu), šis domāja Dāvidu nokaut.
17. Bet Abišajus, Cerujas dēls, viņam palīdzēja un sita to Fīlistu un nokāva. Tad Dāvida vīri tam zvērēja un sacīja: tev nebūs vairs ar mums iet karā, ka tu gaismu Israēlā neizdzēsi.
18. Pēc tam bija atkal karš Gobā pret Fīlistiem. Tad Sibbehajs, Hušata dēls, kāva Safu, kas bija no Refaiešiem.
19. Un atkal bija karš Gobā pret Fīlistiem; tad Elhanans, JairOregima dēls, no Bētlemes, kāva Goliata, Gatieša, (brāli), kam šķēpa kāts bija kā audēja riestava.
20. Atkal bija karš Gatā, un tur bija ļoti garš vīrs, tam bija ik seši pirksti pie rokām un seši pie kājām, divdesmit četri pa visam, ir tas bija no Refaiešu cilts.
21. Un tas mēdīja Israēli; bet Jonatāns, Šimejus, Dāvida brāļa, dēls to nokāva.
22. Šie četri bija Refam Gatā dzimuši un krita caur Dāvida roku un caur viņa kalpu roku.