2. Samuēla 22 LG8
1. Un Dāvids runāja Tā Kunga priekšā šīs dziesmas vārdus dienā, kad Tas Kungs viņu bija atpestījis no visu viņa ienaidnieku rokas un no Saula rokas; un viņš sacīja:
2. Tas Kungs ir mans akmens kalns un mana pils un mans glābējs.
3. Dievs ir mans patvērums, uz ko es paļaujos, manas priekšturamās bruņas un manas pestīšanas rags, mans augstais palīgs, un mana glābšana, mans Pestītājs, kas mani no varas darba atpestī.
4. Es piesaukšu To Kungu, kas ir slavas cienīgs, tad es tapšu izglābts no saviem ienaidniekiem.
5. Jo nāves viļņi mani apņēma un posta upes mani izbiedēja,
6. Elles saites mani apņēma, un nāves valgi mani pārvarēja.
7. Savās bēdās es piesaucu To Kungu, es piesaucu savu Dievu; tad Viņš klausīja manu balsi no Sava nama, un mana brēkšana nāca Viņa ausīs.
8. Zeme tapa kustināta un drebēja, un debesu stiprumi kustējās un trīcēja, kad Viņš apskaitās.
9. Dūmi uzkāpa no Viņa nāsīm un rijoša uguns no Viņa mutes, zibeņi no Viņa iedegās.
10. Viņš nolaida debesis un nokāpa, un tumsa bija apakš Viņa kājām.
11. Un Viņš brauca uz ķeruba un skrēja, un parādījās uz vēja spārniem.
12. Viņš lika tumsu ap Sevi par telti, un melnus ūdeņus un biezus mākoņus.
13. No spožuma Viņa priekšā iedegās ugunīgi zibeņi.
14. Tas Kungs lika pērkoniem rībēt no debesīm, un Visaugstais pacēla Savu balsi.
15. Un Viņš meta bultas un tos izklīdināja, Viņš meta zibeņus un tos iztrūcināja.
16. Jūras gultnes rādījās, zemes pamati tapa atklāti no Tā Kunga bāršanas, no Viņa nāšu dvašas pūšanas.
17. Viņš izstiepa (roku) no augstības un satvēra mani, Viņš mani izvilka no lieliem ūdeņiem.
18. Viņš mani atpestīja no mana stiprā ienaidnieka un no maniem nīdētājiem, jo tie bija jo varenāki nekā es.
19. Tie cēlās pret mani manā bēdu laikā; bet Tas Kungs bija mans patvērums.
20. Un Viņš mani izveda klajumā, Viņš mani izrāva, jo Viņam bija labs prāts uz mani.
21. Tas Kungs man atmaksā pēc manas taisnības, Viņš man atlīdzina pēc manu roku šķīstības.
22. Jo es sargāju Tā Kunga ceļus, un neesmu atkāpies no sava Dieva.
23. Jo visas Viņa tiesas ir manā priekšā, un Viņa likumus es nelieku nost no sevis.
24. Bet es biju bezvainīgs Viņa priekšā un sargājos noziegties.
25. Un Tas Kungs man atlīdzina pēc manas taisnības, pēc manas šķīstības Viņa acu priekšā.
26. Pie svētiem Tu rādies svēts, un pie sirdsskaidriem vīriem Tu rādies skaidrs.
27. Pie šķīstiem Tu rādies šķīsts, un pie pārvērstiem (un pretdabiskiem) Tu pārvērties (un maldini).
28. Jo bēdīgus ļaudis Tu atpestī, un Tavas acis ir pret lepniem, tos pazemot.
29. Jo Tu Kungs esi mans gaismeklis. Tas Kungs dara manu tumsu gaišu.
30. Jo ar Tevi es varu sadauzīt karaspēku, ar savu Dievu es varu lēkt pār mūriem.
31. Stiprā Dieva ceļš ir bezvainīgs, Tā Kunga valoda ir šķīsta, Viņš ir par priekšturamām bruņām visiem, kas uz Viņu paļaujas.
32. Jo kur ir kāds Dievs, kā vien Tas Kungs? Un kur ir kāds patvērums, kā vien mūsu Dievs?
33. Stiprais Dievs ir mans varenais patvērums, un Viņš vada taisno pa Savu ceļu.
34. Viņš man kājas dara kā stirnām, un mani uzceļ manā augstā vietā.
35. Viņš manas rokas māca karot, ka mans elkonis uzvelk vara stopus.
36. Tu man esi devis Tavas pestīšanas priekšturamās bruņas, un Tu mani pazemodams esi mani augstu padarījis.
37. Maniem soļiem Tu esi darījis platu ceļu apakš manis, ka mani krimšļi nav slīdējuši.
38. Es dzīšos pakaļ saviem ienaidniekiem, un tos iznīcināšu un negriezīšos atpakaļ, kamēr tos nebūšu izdeldējis.
39. Es tos izdeldēšu un tos satriekšu, ka tie nevarēs celties, tiem jākrīt apakš manām kājām.
40. Jo Tu mani apjozīsi ar spēku uz karu, Tu nospiedīsi apakš manis, kas pret mani ceļas.
41. Tu maniem ienaidniekiem liksi bēgt manā priekšā un savus nīdētājus es iznīcināšu.
42. Tie skatās visapkārt, bet glābēja nav, - uz To Kungu, bet Viņš tiem neatbild.
43. Es tos sagrūdīšu kā zemes pīšļus, es tos samīšu un izkaisīšu kā dubļus uz ielām.
44. Tu mani izglābi no manu ļaužu ķildām, Tu mani lieci par galvu tautām: ļaudis, ko es nepazinu, man kalpo.
45. Svešinieku bērni mīlīgi izrādās manā priekšā; kad viņu auss dzird, tad tie man paklausa.
46. Svešinieku bērni nonīkst un dreb savās pilīs.
47. Tas Kungs ir dzīvs, un slavēts lai ir mans Patvērums, un augsti slavēts lai ir Dievs, manas pestīšanas Klints,
48. Stiprais Dievs, kas man dod atriebšanu, un tautas nomet apakš manis,
49. Un kas mani izvedis no maniem ienaidniekiem. Un Tu mani paaugstini pār tiem, kas pret mani cēlās, no varas darītājiem Tu mani izglābi.
50. Tāpēc es Tevi, Kungs, slavēšu starp tautām un dziedāšu Tavam vārdam.
51. Viņš ir pestīšanas tornis Savam ķēniņam un dara labu Savam svaidītam Dāvidam un viņa dzimumam mūžīgi.