2. Samuēla 4 NLB
1. Kad Saula dēls uzzināja, ka Abnērs Hebronā miris, viņam nolaidās rokas, un viss Israēls iztrūkās.
2. Bet Saula dēlam bija divi pulku virsnieki, beērotieša Rimmona dēli, vienu sauca Baāna un otru – Rēhābs; tie bija no Benjāmina dēliem, jo arī Beērots tiek pieskaitīts Benjāminam.
3. Beērotieši bija aizbēguši uz Gitaimu, tur tie dzīvo kā ienācēji līdz šai dienai.
4. Saula dēla Jonatāna dēlam bija kroplas kājas. Viņam bija pieci gadi, kad no Jizreēlas pienāca ziņa par Saulu un Jonatānu, tad aukle viņu paņēma un bēga, bet steigā viņš tai nokrita un palika klibs. Viņa vārds ir Mefībošets.
5. Beērotieša Rimmona dēli Rēhābs un Baāna devās uz Īš-Bošeta namu un nonāca tur dienas karstumā, kad viņš gulēja diendusu.
6. Viņi ienāca namā it kā saņemt kviešus un iedūra viņam vēderā – pēc tam Rēhābs un viņa brālis Baāna aizbēga.
7. Kad viņi ienāca namā, viņš bija guļamistabā atlaidies guļvietā, un, kad tie bija viņu sadūruši un nonāvējuši, tie nogrieza viņam galvu, paņēma un visu nakti bēga pa klajuma ceļu.
8. Viņi atnesa Īš-Bošeta galvu Dāvidam uz Hebronu un teica ķēniņam: “Redzi, tava ienaidnieka Saula dēla Īš-Bošeta galva – viņš tīkoja pēc tavas dzīvības. Kungs šodien ir atriebis manu kungu, ķēniņu, Saulam un viņa pēcnācējiem!”
9. Dāvids atbildēja beērotieša Rimmona dēlam Rēhābam un viņa brālim Baānam: “Dzīvs Kungs, kas mani izglābis no visām bēdām!
10. Kad man kāds sacīja: Sauls ir miris! – un viņš pats sev likās labas ziņas nesējs, es viņu Ciklagā sagrābu un nokāvu! Tā bija mana atmaksa viņam par viņa labo vēsti.
11. Vēl jo vairāk tagad, kad ļauni vīri nokāvuši taisnu vīru paša namā, viņa paša gultā, – vai lai neatprasu viņa asinis no jūsu rokām un neiznīcinu jūs no zemes?”
12. Un Dāvids deva pavēli puišiem, un tie viņus nokāva, nocirta viņiem rokas un kājas un pakāra Hebronā pie dīķa, bet Īš-Bošeta galvu apbedīja Abnēra kapā Hebronā.