2. Samuēla 5 NLB
1. Visas Israēla ciltis atnāca pie Dāvida uz Hebronu un sacīja: “Redzi, mēs esam no tava kaula un tavas miesas!
2. Arī agrāk, kad mūsu ķēniņš bija Sauls, tu biji tas, kurš vadīja Israēlu, un tev Kungs ir sacījis: tu ganīsi manu tautu Israēlu, tu būsi valdnieks pār Israēlu.”
3. Un visi Israēla vecajie atnāca pie ķēniņa uz Hebronu, un ķēniņš Dāvids Hebronā slēdza ar viņiem Kunga priekšā derību, un viņi svaidīja Dāvidu par Israēla ķēniņu.
4. Dāvids bija trīsdesmit gadus vecs, kad kļuva par ķēniņu; viņš bija ķēniņš četrdesmit gadus.
5. Septiņus gadus un sešus mēnešus viņš valdīja pār Jūdu Hebronā, un Jeruzālemē viņš valdīja trīsdesmit trīs gadus pār visu Israēlu un Jūdu.
6. Ķēniņš ar saviem vīriem devās uz Jeruzālemi pret jebūsiešiem, kas mita tajā zemē. Viņi sacīja Dāvidam: “Tu šeit neienāksi, jo pat aklie un tizlie tevi atvairīs!” Viņi domāja: Dāvids šeit neienāks!
7. Bet Dāvids ieņēma Ciānas cietoksni – nu tā ir Dāvida pilsēta!
8. Todien Dāvids sacīja: “Ikviens, kas kauj jebūsiešus, lai uzrāpjas pa ūdens akas eju un sasniedz tos tizlos un aklos, ko ienīst Dāvida sirds!” Tāpēc arī saka: “Akls un tizls neienāks namā!”
9. Dāvids apmetās cietoksnī un nosauca to par Dāvida pilsētu. Dāvids to apbūvēja, sākot no Millo.
10. Un Dāvids augtin auga varenībā, un Kungs, Pulku Dievs, bija ar viņu.
11. Tīras ķēniņš Hīrāms sūtīja pie Dāvida vēstnešus. Viņš sūtīja arī ciedru kokus, kokgriezējus un akmeņkaļus, un tie uzcēla Dāvidam namu.
12. Dāvids saprata, ka Kungs viņu ir apstiprinājis par Israēla ķēniņu un ir paaugstinājis viņa valdīšanu savas tautas Israēla dēļ.
13. Un Dāvids ņēma vēl vairāk blakussievu un sievu no Jeruzālemes, kad viņš bija atnācis no Hebronas, un tās dzemdēja Dāvidam vēl vairāk dēlu un meitu.
14. Šie ir vārdi tiem, kas viņam piedzima Jeruzālemē: Šammua, Šobābs, Nātāns, Sālamans,
15. Jibhārs, Elīšūa, Nefegs, Jāfīa,
16. Elīšāma, Eljāda un Elīfelets.
17. Kad filistieši padzirdēja, ka Dāvids svaidīts par Israēla ķēniņu, tie visi nāca, tīkodami pēc Dāvida dzīvības. Kad Dāvids to uzzināja, viņš devās lejā cietoksnī.
18. Filistieši nāca un izvietojās Refāiešu ielejā.
19. Dāvids izjautāja Kungu: “Vai man doties pret filistiešiem? Vai tu tos nodosi manā rokā?” Kungs atbildēja: “Ej! Es atdošu filistiešus tavā rokā.”
20. Dāvids devās uz Baal-Pracīmu un sakāva tur filistiešus. Tad Dāvids teica: “Kungs satrieca manus ienaidniekus pirms manis – kā ūdens šalti.” Tāpēc šo vietu sauc Baal-Pracīma.
21. Filistieši tur pameta savus elkus, un Dāvids ar saviem vīriem tos aiznesa.
22. Tad filistieši nāca vēlreiz un izvietojās Refāiešu ielejā.
23. Dāvids izjautāja Kungu, un viņš teica: “Neej taisni, apej no aizmugures un dodies pret tiem no balzamkoku puses.
24. Tiklīdz balzamkoku galotnēs sadzirdēsi soļus, traucies, jo tad Kungs būs izgājis sakaut filistiešu karapulku!”
25. Dāvids darīja, kā Kungs viņam lika, un kāva filistiešus no Gebas līdz pat Gezerai.