2. Samuēla 6 LG8
1. Pēc tam Dāvids atkal sapulcināja visus jaunos vīrus iekš Israēlā, trīsdesmit tūkstošus.
2. Un Dāvids cēlās un nogāja ar visiem ļaudīm, kas pie viņa bija, uz Baālu Jūdā (Kirjatjearimu), ka no turienes atvestu Dieva šķirstu, pie kā top piesaukts Vārds, Tā Kunga Cebaot Vārds, kas sēž pār ķerubiem.
3. Un tie veda Dieva šķirstu ar jauniem ratiem un ņēma to no Abinadaba nama, kas pakalnā; un Uza un Ahijus, Abinadaba dēli, vadīja jaunos ratus.
4. Kad tie nu Dieva šķirstu ņēma no Abinadaba nama, kas pakalnā, tad Ahijus gāja šķirsta priekšā.
5. Un Dāvids un viss Israēla nams līksmojās Tā Kunga priekšā ar visādiem priežu koka mūzikas rīkiem, ar koklēm un ar stabulēm un ar bungām un ar zvārguļiem un ar pulkstenīšiem.
6. Kad tie nu nāca pie Nahona klona, tad Uza izstiepa roku pie Dieva šķirsta un to turēja, jo vēršiem kājas slīdēja.
7. Tad Tā Kunga dusmas iedegās pret Uzu, un Dievs viņu tur kāva viņa pārdrošības dēļ un viņš tur nomira pie Dieva šķirsta.
8. Un Dāvids tapa skumīgs par to, ka Tas Kungs tādu robu cirtis, Uzu sizdams, un to vietu nosauca PerecUza (Uzas robs) līdz šai dienai.
9. Un Dāvids bijās To Kungu tai dienā un sacīja: kā lai pārnāk Tā Kunga šķirsts pie manis?
10. Un Dāvids Tā Kunga šķirstu negribēja vest pie sevis uz Dāvida pilsētu, bet Dāvids to lika vest gatieša ObedEdoma namā.
11. Un Tā Kunga šķirsts palika gatieša ObedEdoma namā trīs mēnešus, un Tas Kungs svētīja ObedEdomu un visu viņa namu.
12. Tad ķēniņam Dāvidam teica un sacīja: Tas Kungs ObedEdoma namu ir svētījis ar visu, kas tam pieder, Dieva šķirsta labad. Tad Dāvids gāja un pārveda Dieva šķirstu no ObedEdoma nama uz Dāvida pilsētu ar prieku.
13. Un kad Tā Kunga šķirsta nesēji sešus soļus bija pagājuši, tad viņš upurēja vērsi un barotu teļu.
14. Un Dāvids dejoja ar visu spēku Tā Kunga priekšā, un Dāvids bija apjozies ar linu efodu.
15. Tā Dāvids un viss Israēla nams pārveda Tā Kunga šķirstu ar gavilēšanu un bazūņu skaņu.
16. Kad nu Tā Kunga šķirsts nāca Dāvida pilsētā, tad Mihale, Saula meita, skatījās pa logu un redzēja ķēniņu Dāvidu Tā Kunga priekšā dejojam un lecam un to nicināja savā sirdī.
17. Un tie ieveda Tā Kunga šķirstu un to nolika savā vietā telts vidū, ko Dāvids tam bija uzcēlis. Un Dāvids upurēja dedzināmos upurus un pateicības upurus Tā Kunga priekšā.
18. Kad nu Dāvids bija pabeidzis upurēt dedzināmos upurus un pateicības upurus, tad viņš ļaudis svētīja Tā Kunga Cebaot vārdā.
19. Un visiem ļaudīm, visai Israēla draudzei, gan vīriem, gan sievām, viņš izdalīja ikkatram pa karašai un pa gaļas gabalam un pa vīnogu rausim. Un visi ļaudis nogāja ikviens savā namā.
20. Kad nu Dāvids atpakaļ griezās, savu namu svētīt, tad Mihale, Saula meita, Dāvidam izgāja pretī un sacīja: cik ļoti Israēla ķēniņš šodien pagodinājies, kas šodien savu kalpu kalpoņu acu priekšā ir atsedzies, tā kā atsedzās neliešu ļaudis!
21. Bet Dāvids sacīja uz Mihali: Tā Kunga priekšā es esmu līksmojies, kas mani izredzējis tava tēva vietā un visa viņa nama vietā, mani ieceldams par valdītāju Tā Kunga ļaudīm, Israēlim.
22. Un es vēl vairāk pazemošos nekā tā, un būšu zems savās acīs, un ar kalponēm, par ko tu runājusi, ar tām es gribu tikt godā.
23. Un Mihale, Saula meita, palika bez bērna līdz savai miršanas dienai.