Apustuļu darbi 14 LG8

1. Un notikās Ikonijā, ka tie kopā iegāja Jūdu sinagogā un tā runāja, ka no Jūdiem un Grieķiem liels pulks ticēja.

2. Bet neticīgie Jūdi paskubināja un saindēja prātus pagāniem pret brāļiem.

3. Tad nu tie labu laiku tur palika un droši runāja, paļaudamies uz To Kungu, kas Savam žēlastības vārdam liecību deva un lika zīmēm un brīnumiem notikt caur viņu rokām.

4. Un pilsētas ļaudis šķīrās: citi bija ar Jūdiem un citi ar apustuļiem.

5. Bet kad tur dumpis cēlās no pagāniem un Jūdiem līdz ar viņu virsniekiem, ka tie viņiem varu darītu un tos akmeņiem nomētātu,

6. Tad viņi to nomanīdami bēga uz Likaonijas pilsētām, Listru un Derbi, un uz apkārtējām vietām.

7. Un tur viņi evaņģēliju sludināja.

8. Un kāds vīrs Listrā sēdēja ar nespēcīgām kājām, tizls no mātes miesām, kas vēl nekad nebija staigājis.

9. Tas dzirdēja Pāvilu runājam. Un šis viņu uzlūkodams nomanīja, ka viņš ticēja un ka viņu var glābt,

10. Sacīja ar stipru balsi: “Celies stāvus uz savām kājām!” Un viņš uzlēca un staigāja.

11. Un kad ļaudis redzēja, ko Pāvils bija darījis, tad tie pacēla savu balsi un sacīja Likaoniski: “Dievi palikuši cilvēkiem līdzīgi un pie mums zemē nonākuši.”

12. Un tie sauca Barnabu par Jupiteru un Pāvilu par Merkuriju: tāpēc ka viņš bija runātājs.

13. Un Jupitera priesteris, kas bija ārpus pilsētas, atveda vēršus un vainagus pie vārtiem un gribēja ar ļaudīm upurēt.

14. Bet apustuļi Pāvils un Barnaba to dzirdēdami, saplēsa savas drēbes un ieskrēja ļaužu vidū saukdami

15. Un sacīdami: “Vīri, kāpēc jūs tā darāt? Mēs arīdzan esam tādi pat mirstami cilvēki kā jūs, kas jums evaņģēliju sludinām, ka jums no šiem nelietīgiem būs atgriezties pie dzīvā Dieva, kas ir radījis debesi un zemi un jūru un visu, kas tur iekšā,

16. Kas pagājušos laikos visiem pagāniem ļāvis staigāt pa saviem ceļiem,

17. Jebšu Viņš Sevi nav pametis neapliecinātu, labu darīdams, no debesīm mums lietu un auglīgus laikus dodams, mūsu sirdis ar barību un ar prieku pildīdams.”

18. Un to runādami, tie ar mokām nomierināja ļaudis, ka tie viņiem neupurēja.

19. Bet no Antiohijas un Ikonijas Jūdi atnāca un ļaudis pārrunāja un Pāvilu akmeņiem mētāja, un to no pilsētas vilka ārā, domādami, viņu esam nomirušu.

20. Bet kad mācekļi ap viņu bija sanākuši, tad viņš uzcēlās un iegāja pilsētā; un otrā dienā viņš izgāja ar Barnabu uz Derbi.

21. Un tai pilsētā evaņģēliju pasludinājuši un labu pulku par mācekļiem darījuši, tie griezās atpakaļ uz Listru un Ikoniju un Antiohiju,

22. Stiprinādami mācekļu dvēseles un pamācīdami, lai paliek iekš ticības, un ka caur daudz bēdām mums būs ieiet Dieva valstībā.

23. Un tie viņiem ikvienā draudzē iecēla vecajus un ar gavēšanu Dievu lūguši tos nodeva Tam Kungam, uz ko tie bija ticējuši.

24. Un pārstaigājuši Pisidiju, tie nāca uz Pamfiliju.

25. Un sludinājuši Tā Kunga vārdu Pergā, viņi devās uz Attaliju.

26. Un no turienes tie nocēlās uz Antiohiju, no kurienes tie Dieva žēlastībai bija pavēlēti uz darbu, ko bija pabeiguši.

27. Un tur nonākuši un draudzi sapulcējuši, tie stāstīja, kādas lietas Dievs pie tiem bija darījis, un kā Viņš pagāniem ticības durvis bija atvēris.

28. Un viņi tur palika labu laiku pie mācekļiem.