Apustuļu darbi 15 LTV1965
1. Daži, atnākuši no Jūdejas, mācīja brāļus: „Ja jūs neapgraiza pēc Mozus bauslības, jūs nevarat tikt pestīti.“
2. Kad Pāvilam un Bamabam izcēlās ar viņiem liels strīds un vārdu maiņa, tad nosprieda, lai Pāvils, Bamaba un daži citi ietu šī jautājuma dēļ pie apustuļiem un vecajiem uz Jeruzālemi.
3. Draudzes pavadīti, viņi gāja caur Foinikiju un Samariju un, stāstīdami par pagānu atgriešanos, sagādāja visiem brāļiem lielu prieku.
4. Kad viņi nonāca Jeruzālemē, viņus uzņēma draudze, apustuļi un vecaji, un viņi pasludināja, ko Dievs ar viņiem darījis.
5. Bet piecēlās daži no farizeju sektas, kas bija kļuvuši ticīgi, un sacīja: „Tos vajaga apzīmēt ar derības zīmi un pavēlēt tiem turēt Mozus bauslību.“
6. Apustuļi un vecaji sapulcējās apspriest šo jautājumu.
7. Bet, kad radās daudz pārrunu, Pēteris piecēlās un uz tiem runāja: „Brāļi, jūs zināt, ka Dievs kopš senām dienām jūsu starpā nolēmis, lai pagāni no manas mutes dzirdētu evaņģēliju un ticētu.
8. Un Dievs, siržu pazinējs, tiem devis labu liecību, dāvādams Svēto Garu, tāpat kā mums.
9. Un nemaz nav šķirojis mūs un viņus, šķīstīdams viņu sirdis ar ticību.
10. Ko jūs tagad Dievu kārdināt, uz mācekļu kakla likdami jūgu, ko ne mūsu tēvi, ne mēs nespējām panest?
11. Bet mēs ticam, ka ar Kunga Jēzus žēlastību tiksim pestīti, tāpat kā viņi.“
12. Viss pulks klusēja un klausījās, kad Barnaba un Pāvils stāstīja, kādas zīmes un brīnumus Dievs caur viņiem bija darījis pagānu vidū.
13. Kad viņi bija beiguši rimāt, Jēkabs atbildēja, sacīdams: „Brāļi, uzklausait mani!
14. Sīmanis stāstīja, kā Dievam pirmo reizi labpaticis ļaudis no pagāniem pievienot savam vārdam.
15. Un ar to saskan praviešu vārdi, kā ir rakstīts:
16. Pēc tam es atkal uzcelšu Dāvida sagruvušo mājokli; kas tanī sagāzies, to es atjaunošu un to atkal uzcelšu,
17. Lai pārējie cilvēki meklē to Kungu, un visi pagāni, pār kupem mans vārds ir piesaukts, —saka tas Kungs, kas to dara
18. Zināmu no mūžības.
19. Tāpēc es domāju, ka nevajaga apgrūtināt tos, kas no pagāniem atgriežas pie Dieva,
20. Bet viņiem vajag pavēlēt, lai sargās no apgānīšanās ar elkiem, no netiklības un no nožņaugtu dzīvnieku un asins baudīšanas.
21. Jo Mozum no seniem laikiem ir visās pilsētās savi sludinātāji, un viņu katru sabatu lasa sinagogās.“
22. Tad apustuļi un vecaji līdz ar visu draudzi nolēma sūtīt no sava vidus izvēlētus vīrus kopā ar Pāvilu un Barnabu uz Antiochiju: Jūdu, ar pievārdu Barsaba, un Sīļu, vīrus, kas izcēlās starp brāļiem,
23. Un ar viņu roku rakstīt: „Apustuļi un vecaji sūta brāļu sveicienu brāļiem Antiochijā, Sirijā un Kilikijā, kas bijuši pagāni.
24. Tā kā mēs esam dzirdējuši, ka daži no mums, kam mēs neesam pavēlējuši, jūs ar vārdiem samulsinājuši, padarīdami šaubīgas jūsu dvēseles,
25. Tad mēs vienprātīgi nospriedām sūtīt pie jums izvēlētus vīrus līdz ar mūsu mīļajiem Barnabu un Pāvila,
26. Cilvēkiem, kas ar visu sirdi nodevušies mūsu Kunga Jēzus Kristus vārdam.
27. Mēs esam sūtījuši Jūdu un Sīļu, kas to pašu arī vārdos pasacīs.
28. Jo Svētajam Garam un mums ir paticis jums neuzlikt nekādu citu nastu, kā vien šo nepieciešamo:
29. Sargāties no elku upupiem, asinīm, nožņaugtā un netiklības; no tā sargādamies, jūs labi darīsit. Dzīvojiet veseli!“
30. Atlaisti viņi nonāca Antiochijā un, draudzi sapulcējuši, nodeva vēstuli.
31. Kad viņi to lasīja, draudze priecājās par labo pamācību.
32. Bet Jūda un Sila, arī paši būdami pravieši, pamācīja brāļus ar daudz vārdiem un tos stiprināja.
33. Kad viņi kādu laiku tur bija palikuši, brāļi viņus ar miera sveicienu atlaida pie tiem, kas viņus bija sūtījuši.
34. [Bet Sila nolēma palikt tur.]
35. Bet Pāvils un Barnaba palika Antiochijā, kopā ar daudz citiem, mācī-dami un sludinādami tā Kunga vārdu.
36. Pēc dažām dienām Pāvils sacīja Bamabam: „Iesim atkal un visās pilsētās, kur tā Kunga vārdu esam sludinājuši, apraudzīsim brāļus, kā tiem klājas!“
37. Barnaba gribēja ņemt līdz Jāni, sauktu Marku;
38. Bet Pāvils negribēja ņemt līdz tādu, kas Pamfilijā bija no viņiem nošķiries un nebija viņiem gājis darbā līdz.
39. Tad radās sarūgtinājums, tā ka viņi viens no otra šķīrās, un Barnaba ņēma līdz Marku un pārcēlās uz Kipru.
40. Bet Pāvils, izvēlējis Silu, devās ceļā, un brāļi to novēlēja tā Kunga žēlastībai.
41. Viņš pārstaigāja Siriju un Kilikiju, stiprinādams draudzes.