Apustuļu darbi 18 NLB
1. Pēc tam Pāvils atstāja Atēnas un aizgāja uz Korintu.
2. Te viņš sastapa kādu jūdu, vārdā Akils, dzimušu Pontā, kurš nesen ar sievu Priskillu bija pārcēlies no Itālijas, jo Klaudijs bija pavēlējis visiem jūdiem atstāt Romu. Pāvils ieradās pie viņiem;
3. un, tā kā viņiem bija kopīgs amats – viņi bija telšu taisītāji –, Pāvils tur palika, un viņi kopā strādāja.
4. Ik sabatu viņš runāja sinagogā, pārliecinādams gan jūdus, gan grieķus.
5. Kad no Maķedonijas ieradās Sīla un Timotejs, Pāvils dedzīgi sludināja vārdu un liecināja jūdiem, ka Jēzus ir Kristus.
6. Bet, kad tie stājās pretī un zaimoja, Pāvils nopurināja savas drēbes pret tiem un sacīja: “Jūsu asinis lai paliek uz jums pašiem. Es esmu tīrs no tām un no šī brīža dodos pie pagāniem.”
7. No turienes aizgājis, viņš apmetās pie kāda dievbijīgā, vārdā Titijs Jūsts, kura māja atradās blakus sinagogai.
8. Sinagogas priekšnieks Krisps un viss viņa nams kļuva ticīgi; arī daudzi korintieši, viņu dzirdējuši, kļuva ticīgi un tika kristīti.
9. Bet Kungs naktī Pāvilam parādībā sacīja: “Nebīsties! Runā un neklusē,
10. jo es esmu ar tevi. Neviens netiks klāt, lai nodarītu tev ļaunu, jo man šajā pilsētā ir daudz ļaužu.”
11. Un tā Pāvils tur palika gadu un sešus mēnešus, mācīdams viņiem Dieva vārdu.
12. Kad Ahajā prokonsuls bija Gallions, jūdi visi kā viens sacēlās pret Pāvilu un aizveda viņu tiesas priekšā.
13. Viņi sacīja: “Šis te kūda ļaudis uz nelikumīgu Dieva pielūgšanu.”
14. Pirms vēl Pāvils paguva atvērt muti, Gallions jūdiem teica: “Klausieties, jūdi, ja te būtu runa par kādu noziegumu vai ļaundarību, tad man būtu pamats pieņemt jūsu sūdzību,
15. bet, ja tas ir strīds par jūsu mācību vai personām, vai par kādu jūsu likumu, tad skatieties paši, šajās lietās es jums negribu būt tiesnesis.”
16. Un viņš lika tos padzīt no tiesas vietas.
Pāvils atgriežas Antiohijā17. Tad pūlis, sagrābis sinagogas priekšnieku Sostenu, sāka viņu sist tiesas krēsla priekšā. Bet Gallions par to nelikās ne zinis.
18. Uzkavējies pie brāļiem vairākas dienas, Pāvils atvadījās un kopā ar Priskillu un Akilu devās ar kuģi uz Sīriju. Pirms tam viņš Kenhrejās apcirpa matus, jo bija devis solījumu.
19. Viņi piestāja Efesā. Atstājis viņus, Pāvils iegāja sinagogā un tur sarunājās ar jūdiem.
20. Tie lūdza viņu palikt ilgāku laiku, bet viņš nepiekrita
21. un atvadīdamies sacīja: “Ja Dievs vēlēs, atgriezīšos pie jums vēl citā reizē.” Un viņš devās prom no Efesas.
22. Nonācis Cēzarejā, viņš aizgāja un apsveicinājās ar draudzi un devās tālāk uz Antiohiju.
Apolls sludina Efesā23. Kādu laiku tur pavadījis, viņš no turienes aizgāja un pārstaigāja pēc kārtas Galatijas un Frīģijas zemes, visur stiprinādams mācekļus.
24. Bet Efesā ieradās kāds jūds, vārdā Apolls, dzimis aleksandrietis, daiļrunīgs vīrs, kas bija labs Rakstu pazinējs.
25. Viņš bija mācīts Kunga ceļā un dedzīgi sludināja, saprotami mācīdams par Jēzu, lai gan pazina tikai Jāņa kristību.
26. Viņš sāka atklāti sludināt sinagogā. Kad Priskilla un Akils viņu dzirdēja, tie pieņēma viņu pie sevis un vēl skaidrāk izklāstīja viņam Dieva ceļu.
27. Kad Apolls nolēma doties uz Ahaju, brāļi viņu atbalstīja un rakstīja mācekļiem, lai tie viņu uzņem; tur ieradies, viņš daudz palīdzēja tiem, kas Dieva žēlastībā bija kļuvuši ticīgi.
28. Viņš tautas priekšā neatlaidīgi pārliecināja jūdus, no Rakstiem parādīdams, ka Jēzus ir Kristus.