Apustuļu darbi 2 LG8

1. Un kad vasarsvētku diena atnāca, tad visi vienprātīgi bija kopā.

2. Un tur piepeši no debess rūkšana notika, tā kā no varena vēja pūšanas, un piepildīja visu namu, kur tie sēdēja.

3. Un dalītas mēles tiem parādījās tā kā uguns un nolaidās uz ikvienu no tiem.

4. Un visi tapa piepildīti ar Svēto Garu un iesāka runāt ar citām mēlēm, kā tiem Gars deva izrunāt.

5. Bet tur bija Jūdu ļaudis, kas Jeruzālemē dzīvoja, dievbijīgi vīri no visādām tautām apakš debess.

6. Kad nu šī balss notika, tad ļaužu pulks nāca kopā un iztrūcinājās; jo ikviens tos dzirdēja savā valodā runājam.

7. Un viņi visi sabijušies brīnījās, un cits uz citu sacīja: “Redzi, vai šie visi, kas runā, nav Galileji?

8. Kā tad mēs tos dzirdam ikviens savā valodā, kurā mēs dzimuši?

9. Partieši un Mēdieši un Elamieši, un kas dzīvojam iekš Mezopotamijas, Jūdejas un Kapadoķijas, Pontus un Āzijas,

10. Friģijas un Pamfilijas, Ēģiptes un Libijas robežās pret Kireni, un piedzīvotāji no Romas, Jūdi un Jūdu ticības biedri,

11. Krēti un Arābi, - mēs dzirdam, tos ar mūsu pašu mēlēm Dieva lielos darbus runājam.”

12. Un visi sabijušies nezināja, ko darīt, un cits uz citu sacīja: “Kas tas būs?”

13. Bet citi mēdīdami sacīja: “Tie salda vīna pilni.”

14. Bet Pēteris nostājies ar tiem vienpadsmit, pacēla savu balsi un uz tiem runāja: “Jūs Jūdu vīri, un visi, kas Jeruzālemē dzīvojat, lai tas jums ir zināms, un saņemat manus vārdus savās ausīs.

15. Jo šie nav piedzēruši, kā jums šķiet; jo šī ir dienas trešā stunda.

16. Bet tas ir, ko pravietis Joēls sacījis:

17. Un Dievs saka: “Notiks pēdējās dienās, ka Es izliešu no Sava Gara uz visu miesu; un jūsu dēli un jūsu meitas sludinās nākamas lietas, un jūsu jaunekļi redzēs parādīšanas, un jūsu vecaji sapņos sapņus.

18. Un arī uz Saviem kalpiem un uz Savām kalponēm Es tanīs dienās izliešu no Sava Gara, un tie sludinās praviešu mācību.

19. Un Es došu brīnumus augšā pie debess un zīmes apakšā virs zemes, asinis un uguni un dūmu tvaiku.

20. Saule taps pārvērsta par tumsu, un mēnesis par asinīm, pirms nekā nāks Tā Kunga lielā un spožā diena.

21. Un notiks, ka ikviens, kas Tā Kunga vārdu piesauks, taps izglābts.”

22. Jūs Israēla vīri, klausiet šos vārdus: Jēzu no Nacaretes, vīru no Dieva skaidri ierādītu jūsu starpā caur spēcīgiem darbiem un brīnumiem un zīmēm, ko Dievs darījis caur Viņu jūsu starpā, kā jūs paši to zināt,

23. Šo, pēc Dieva nolemta padoma un priekšzināšanas nodotu, jūs esat ņēmuši, caur netaisnu rokām pie krusta piekaluši un nokāvuši -

24. To Dievs ir uzmodinājis, nāves sāpes atraisīdams, jo nevarēja būt, ka Viņš no tās taptu turēts.

25. Jo Dāvids par Viņu saka: es To Kungu vienmēr esmu turējis priekš acīm; jo Viņš man ir pa labo roku, ka es nešaubos.

26. Tāpēc mana sirds priecājās un mana mēle līksmojās un arī mana miesa dusēs uz cerību.

27. Jo Tu manu dvēseli nepametīsi kapā, nedz Savam Svētam liksi redzēt satrūdēšanu.

28. Tu man esi zināmus darījis dzīvības ceļus; Tu mani piepildīsi ar līksmību Tava vaiga priekšā.

29. Vīri, brāļi, lai ar drošību uz jums runājam par vectēvu Dāvidu: tas ir nomiris un aprakts, un viņa kaps pie mums ir līdz šai dienai.

30. Tad nu viņš pravietis būdams un zinādams, ka Dievs zvērēdams viņam bija solījis, ka tas Kristu gribot celt no viņa gurnu augļiem pēc miesas un to sēdināt uz viņa krēslu,

31. To tas paredzēdams ir runājis par Kristus augšāmcelšanos, ka Viņa dvēsele nav pamesta kapā nedz Viņa miesa redzējusi satrūdēšanu.

32. Šo Jēzu Dievs ir uzmodinājis, tam mēs visi esam liecinieki.

33. Tad nu caur Dieva labo roku paaugstināts un no Tā Tēva dabūjis Svētā Gara apsolīšanu, Viņš ir izlējis to, ko jūs tagad redzat un dzirdat,

34. Jo Dāvids nav uzkāpis debesīs; bet viņš saka: Tas Kungs ir sacījis uz manu Kungu: “Sēdies pie Manas labās rokas,

35. Tiekams Es Tavus ienaidniekus lieku par pameslu Tavām kājām.”

36. Tad nu visam Israēla namam būs tiešām zināt, ka Dievs Viņu ir darījis par Kungu un Kristu, šo pašu Jēzu, ko jūs esat situši krustā.”

37. Un kad tie to dzirdēja, tad sirds tiem pārtrūka, un tie sacīja uz Pēteri un citiem apustuļiem: “Vīri, brāļi, ko mums būs darīt?”

38. Bet Pēteris uz tiem sacīja: “Atgriežaties no grēkiem un liekaties ikviens kristīties Jēzus Kristus vārdā uz grēku piedošanu, tad jūs dabūsiet Svētā Gara dāvanu.

39. Jo jums šī apsolīšana pieder un jūsu bērniem un visiem, kas ir tālu, cik Tas Kungs, mūsu Dievs, pieaicinās.”

40. Un ar daudz citiem vārdiem tas liecību deva un tos pamācīja sacīdams: “Izglābjaties no šās netiklās cilts.”

41. Kas nu viņa vārdu labprāt uzņēma, tie tapa kristīti; un tanī dienā tapa pieliktas kādas trīs tūkstoš dvēseles.

42. Un tie pastāvēja iekš apustuļu mācības un iekš draudzības un iekš maizes laušanas un iekš Dieva lūgšanām.

43. Un visām dvēselēm bailība uzgāja, un daudz brīnumi un zīmes notika caur apustuļiem.

44. Bet visi, kas bija ticīgi, palika kopā un visas lietas tiem bija kopā;

45. Un tie pārdeva visu savu mantu un sagādu, un to izdalīja visiem, kā kuram vajadzēja.

46. Un tie ikdienas vienprātīgi turējās kopā Dieva namā, un maizi lauza no mājas uz māju, un (kopīgi) ēda ēdienu ar prieku un sirds vientiesību,

47. Dievu teikdami, un bija visiem ļaudīm piemīlīgi; un Tas Kungs pielika ikdienas pie draudzes, kas tika glābti.