Apustuļu darbi 2 LTV1965
1. Kad Vasaras svētku diena bija atnākusi, visi bija sapulcējušies vienā vietā;
2. Un piepeši no debesīm nāca rūkoņa, it kā stiprs vējš pūstu, un piepildija visu namu, kur tie sēdēja,
3. Un viņiem parādījās it kā uguns mēles, kas sadalījās un nolaidās uz ikvienu no tiem,
4. Un visi tika piepildīti ar Svēto Garu un sāka runāt citās mēlēs, kā Gars tiem deva izrunāt.
5. Bet Jeruzālemē dzīvoja jūdi, dievbijīgi vīri no visādām tautām zem debess;
6. Kad šī balss atskanēja, ļaužu pulks sanāca kopā un izbijās, jo ikviens tos dzirdēja runājam savā valodā.
7. Tie sabijās un brīnīdamies sacīja: „Vai visi šie, kas runā, nav galilieši?
8. Kā tad mēs ikviens dzirdam savu dzimto valodu—
9. Partieši, mēdieši, ēlāmieši un, kas dzīvojam Mezopotamijā, Jūdejā un Kapadoķijā, Pontā un Āzijā,
10. Friģijā un Pamfilijā, Ēģiptē un Lībijas novados uz Kirēnas pusi, un še uz dzīvi apmetušies romieši, jūdi un prosēliti,
11. Krētieši un arabi, mēs dzirdam tos mūsu pašu valodās Dieva lielos darbus paužam?“
12. Izbijušies un neziņā būdami, tie visi cits citam jautāja: „Kas tas ir?“
13. Bet citi zobodamies sacīja: „Tie salda vīna pilni.“
14. Bet Pēteris, nostājies ar tiem vienpadsmit, iesāka runāt un tiem sacīja: „Jūs, jūdi un visi, kas Jeruzālemē dzīvojat, lai tas jums ir zināms, un iegaumējiet manus vārdus;
15. Šie nav piedzēruši, kā jums šķiet, jo ir tikai dienas trešā stunda,
16. Bet te piepildās pravieša Joēla vārdi:
17. Tas notiks pēdējās dienās, saka Dievs, es izliešu no sava Gara pār visu miesu, un jūsu dēli un jūsu meitas pravietos, un jūsu jaunekļi redzēs parādības, un jūsu sirmgalvji sapņos sapņus.
18. Un arī pār saviem kalpiem un savām kalponēm es tanīs dienās izliešu no sava Gara, un tie sludinās praviešu mēlēm.
19. Un es došu brīnumus augšā pie debesīm un zīmes apakšā virs zemes: asinis un uguni, un dūmus, un tvaiku.
20. Saule pārvērtīsies tumsā, un mēness asinīs, pirms nāks tā Kunga lielā un spožā diena.
21. Un ikviens, kas tā Kunga vārdu piesauks, tiks izglābts.
22. Israēlieši, uzklausait šos vārdus: Nacarieti Jēzu, šo vīru, Dievs jūsu priekšā apliecinājis ar vareniem darbiem, brīnumiem un zīmēm, ko Dievs darījis caur viņu jūsu vidū, kā jūs paši zināt,
23. To Dievs pēc sava lēmuma un paredzes nodevis, un jūs viņu ar noziedznieku rokām esat piekaluši pie krusta un nonāvējuši.
24. Viņu Dievs uzmodinājis, nāves sāpes raisīdams, jo nevarēja būt, ka tā viņu paturētu savā varā.
25. Jo Dāvids par viņu saka: tas Kungs man vienmēr bijis acu priekšā, jo viņš man ir pa labo roku, lai es nešaubītos.
26. Tāpēc mana sirds priecājas un mana mēle līksmojas, un arī mana miesa dusēs cerībā.
27. Jo tu manu dvēseli nepametīsi pazemē nedz savam Svētajam liksi redzēt satrūdēšanu.
28. Tu man esi zināmus darījis dzīvības ceļus, tu mani piepildīsi ar prieku sava vaiga priekšā.
29. Brāļi, es uzdrošinos atklāti ar jums runāt par ciltstēvu Dāvidu; tas ir nomiris un aprakts, un viņa kaps ir pie mums līdz šai dienai.
30. Viņš bija pravietis un zināja, ka Dievs zvērēdams viņam bija solījis sēdināt vienu no viņa atvasēm uz viņa goda krēsla.
31. Viņš, to paredzēdams, ir runājis par Kristus augšāmcelšanos: viņš nepalika pazemē, un viņa miesa neredzēja satrūdēšanu.
32. Šo Jēzu Dievs ir uzmodinājis, tam mēs visi esam liecinieki.
33. Dieva labās rokas paaugstināts un no Tēva dabūjis Svētā Gara apsolījumu, viņš izlējis to, ko jūs tagad redzat un dzirdat.
34. Jo Dāvids nav uzkāpis debesīs, bet viņš saka: tas Kungs ir sacījis manam Kungam: Sēdies man pa labo roku,
35. Tiekāms es tavus ienaidniekus lieku par pameslu tavām kājām.
36. Tad lai viss Israēla nams zina un nešaubās, ka Dievs viņu ir darījis par Kungu un Kristu, šo pašu Jēzu, ko jūs esat situši krustā.“
37. Šie vārdi sāpīgi ķēra viņu sirdis, un tie sacīja uz Pēteri un citiem apustuļiem: „Brāļi, ko lai mēs darām?“
38. Bet Pēteris tiem atbildēja: „At-griezieties no grēkiem un liecieties kristīties ikviens Jēzus Kristus vārdā, lai jūs dabūtu grēku piedošanu un saņemtu Svētā Gara dāvanu.
39. Jo šis solījums dots jums un jūsu bērniem un visiem, kas vēl ir tālu, ko tas Kungs, mūsu Dievs, pieaicinās.“
40. Un vēl ar daudz citiem vārdiem viņš liecināja un tos pamācīja, sacīdams: „Izglābieties no šīs samaitātās cilts!“
41. Kas viņa vārdus uzņēma, tos kristīja, un tanī dienā tiem pievienojās ap trīs tūkstoši dvēseļu;
42. Un tie pastāvēja apustuļu mācībā un sadraudzībā, maizes laušanā un lūgšanās.
43. Visus pārņēma bailes, uņ apustuļi darīja daudz brīnumu un zīmju.
44. Bet visi ticīgie turējās kopā, un viss tiem bija kopīgs;
45. Viņi pārdeva savus īpašumus un rocību un izdalīja visiem, kā kuram vajadzēja.
46. Viņi mēdza ikdienas vienprātīgi sanākt svētnīcā, pa mājām tie lauza maizi un baudīja barību ar gavilēm un vientiesīgu sirdi,
47. Slavēdami Dievu, un viņi bija ieredzēti visā tautā. Bet tas Kungs ikdienas pievienoja viņiem tos, kas tika izglābti.