Apustuļu darbi 28 NLB

1. Izglābušies mēs uzzinājām, ka šo salu sauc Malta.

2. Iezemieši izrādīja mums neparastu viesmīlību. Viņi iekūra uguni, jo lija lietus un bija vēsi, un mūs visus uzņēma.

3. Pāvils bija savācis sausu žagaru klēpi, un, liekot to uz uguns, kāda čūska, no karstuma mukdama, aptinās viņam ap roku.

4. Iezemieši, ieraudzījuši čūsku karājamies pie Pāvila rokas, savā starpā runāja: “Patiesi šis cilvēks ir slepkava; lai gan no jūras viņš ir izglābies, taisnības dieve viņam neļauj dzīvot.”

5. Bet viņš nokratīja rāpuli no rokas ugunī, necietis nekādu ļaunumu.

6. Iezemieši gaidīja, ka viņš uztūks vai nokritīs zemē beigts. Ilgāku laiku gaidīdami un redzēdami, ka nekas slikts ar viņu nenotiek, tie savas domas mainīja un sacīja cits citam, ka viņš ir dievs.

7. Šajā vietā bija zemes īpašums Publijam, salas ietekmīgākajam vīram. Viņš uzņēma mūs savā namā un trīs dienas viesmīlīgi izmitināja.

8. Publija tēvs gulēja drudzī, slims ar dizentēriju. Pāvils iegāja pie viņa un, pielūdzis Dievu, uzlika viņam rokas un to dziedināja.

9. Pēc tam arī citi salinieki, kuriem bija kādas slimības, nāca un tika dziedināti.

10. Viņi izrādīja mums lielu godu un, kad mēs bijām gatavi doties ceļā, deva mums līdzi visu nepieciešamo.

11. Pēc trim mēnešiem mēs kuģojām tālāk ar kādu Aleksandrijas kuģi, kas bija pārziemojis uz šīs salas. Kuģim bija dioskūru zīme.

12. Nonākuši Sirakūzās, mēs uzkavējāmies tur trīs dienas.

13. Tad, pacēluši enkuru, mēs no šejienes aizbraucām līdz Rēgijai, un, kad dienu vēlāk sāka pūst dienvidu vējš, mēs jau nākamajā dienā nonācām Puteolās.

14. Tur mēs sastapām dažus brāļus, kas mūs aicināja septiņas dienas uzkavēties pie viņiem. Un tad mēs nonācām Romā.

15. Brāļi, par mums dzirdēdami, bija atnākuši pretī līdz pat Apija laukumam un Trīs tavernām, lai mūs satiktu. Brāļus ieraudzījis, Pāvils pateicās Dievam un jutās stiprināts.

16. Kad ieradāmies Romā, Pāvilam atļāva dzīvot atsevišķi kareivja uzraudzībā.

17. Pēc trim dienām viņš saaicināja jūdu ievērojamākos vīrus un, kad tie bija sapulcējušies, sacīja: “Brāļi, es kā gūsteknis esmu atvests no Jeruzālemes. Es neko neesmu nodarījis pret tautu vai tēvu paradumiem un esmu nodots romiešu rokās,

18. kuri, šo lietu izmeklējuši, gribēja mani jau atlaist, jo tie neatrada nekādu vainu, ka mani būtu jātiesā ar nāvi.

19. Bet, tā kā jūdi tam pretojās, biju spiests piesaukt cēzaru, taču ne ar nolūku apsūdzēt savu tautu.

20. Tādēļ es jūs esmu aicinājis, lai jūs redzētu un aprunātos, jo es šajās važās esmu kalts Israēla cerības dēļ.”

21. Tie viņam sacīja: “Mēs neesam saņēmuši no Jūdejas nekādas vēstules par tevi, nedz arī kāds brālis ir ziņojis vai runājis par tevi ko ļaunu.

22. Mēs tikai vēlētos dzirdēt tavas domas, jo par šo sektu mums zināms vienīgi tas, ka visur pret to ceļas daudz iebildumu.”

23. Tad, noteikuši dienu, tie sapulcējās viņa apmešanās vietā vēl lielākā skaitā. No agra rīta līdz vakaram viņš tiem liecināja un skaidroja Dieva valstību. Gan no Mozus bauslības, gan no praviešiem viņš centās tos pārliecināt par Jēzu.

24. Daži viņa stāstījumam ticēja, bet citi ne.

25. Nevarēdami savstarpēji saprasties, viņi izklīda pēc tam, kad Pāvils viņiem bija sacījis šādus vārdus: “Svētais Gars ir pareizi sacījis caur pravieti Jesaju uz tēviem:

26. dodies pie šīs tautas un saki: klausīdamies jūs klausīsieties, bet nesapratīsiet un skatīdamies jūs skatīsieties, bet nesaskatīsiet,

27. jo raupjas kļuvušas šo ļaužu sirdis un viņu ausis ar grūtībām sadzird, un savas acis viņi ir aizdarījuši: ka tik ar acīm neredzētu un ar ausīm nedzirdētu, nedz ar sirdi saprastu, nedz atgrieztos, lai es varētu viņus dziedināt. –

28. Un nu – lai jums ir zināms – šo pestīšanu Dievs ir sūtījis pagāniem; viņi to arī dzirdēs.”

30. Pilnus divus gadus viņš pavadīja savā īrētajā mājoklī un uzņēma visus, kas pie viņa nāca,

31. sludinādams Dieva valstību un drosmīgi un netraucēti mācīdams par Kungu Jēzu Kristu.