Amos 2 LTV1965
1. Tā saka tas Kungs: „Triju, vēl vairāk četru Moāba ļaužu noziegumu dēļ Es viņus nesaudzēšu! Tāpēc ka viņi sadedzinājuši kaļķos Edoma ķēniņa kaulus,
2. Es likšu izcelties ugunij Moāba zemē, tā iznīcinās Kanota pilis, un Moābs aizies bojā lielā kņadā, atskanot kara troksnim ar bazūņu skaņām.
3. Un Es iznīcināšu viņu vidū esošo tiesnesi un nogalināšu kopā ar pēdējo visus moābiešu dižciltīgos,“ —saka tas Kungs.
4. Tā saka tas Kungs: „Triju, vēl vairāk četru Jūdas noziegumu dēļ Es negribu viņus saudzēt! Tādēļ ka viņi nepilda tā Kunga bauslību, neievēro Viņa likulnus un atļaujas aizrauties no melu dievībām, kurām sekojuši jau viņu tēvi,
5. Es likšu tādēļ ugunij uzliesmot Jūdas zemē, un tā izpostīs Jeruzālemes pilis.“
6. Tā saka tas Kungs: „Triju, vēl vairāk četru Israēla noziegumu dēļ Es negribu viņus saudzēt, tāpēc ka viņi katru taisno pārdod par naudu un katru nabago par pāri kurpju.
7. Viņi iemin nabago galvas pīšļos un vājos nostumj no ceļa! Kā tēvs, tā dēls iet pie tās pašas netikles ar nolūku, lai padarītu nesvētu manu svēto vārdu.
8. Un viņi dzīro pie altāriem, atlaidušies uz drānām, kas iegūtas pret ķīlām, un dzer vīnu, kas iegūts par grēku nožēlnieku soda naudām, sava Dieva namā!
9. Un Es taču viņu acu priekšā iznīcināju amoriešus, kas bija augumā tik gari kā ciedri un kam bija spēks un izturība kā ozoliem; Es iznīcināju augš-galā viņu augļus un apakšgalā viņu saknes.
10. Es izvedu jūs arī no Ēģiptes zemes un četrdesmit gadus vadāju tuksnesī, lai jūs varētu pārņemt savā īpašumā amoriešu zemi.
11. Es piešķīru dažiem no jūsu bērniem praviešu spējas un dažus no jūsu jaunekļiem izredzēju par Dievam veltītiem. Vai tā nav, jūs Israēla bērni?“ —saka tas Kungs.
12. „Bet jūs šiem Dievam veltītajiem dodat dzert vīnu un praviešiem savukārt pavēlat, sacīdami: Jūs nedrīkstat pravietiski runāt!
13. Redzi, tādēļ Es likšu jums šķobīties, kā šķobās rati, kad tie piekrauti ar kūlīšiem,
14. Ka tas, kam ātras kājas, neizbēgs skrienot, nedz stiprais, kam daudz spēka, būs spējīgs ko darīt, nedz varonis izglābs pats savu dzīvību,
15. Nedz arī loku šāvēji noturēsies savās vietās, un ātrs skrējējs nepagūs nekur aizbēgt, un arī jātniekam nebūs lemts izglābt savu dzīvību.
16. Un pat tas, kas ir visdrošsirdīgākais starp drosmīgajiem, bēgs kails tanī dienā no cīņas lauka!“ —tā saka tas Kungs.